Nieres un urīnceļu darbības traucējumi
Gremošana un gremošanas traucējumi
Vīriešu veselība
Sirds un asinsvadu slimības
Vitamīni
Organisma attīrīšanās un atjaunošanās
Imunitāte
Acis un acu darbības traucējumi
Nervu darbības traucējumi
Alerģija
Saaukstēšanās
Sieviešu veselība
Kaitīgie ieradumi
Iesnas un deguns
Āda un ādas slimības
Mutes dobuma higiēna
Aktuālie un citi jautājumi
Galvas smadzeņu darbības traucējumi
Sāpes
Klepus
Aknu un žultspūšļa darbības traucējumi
Ausis un ausu darbības traucējumi
Vēnu slimības
Vakcinācija
Bērnu veselība
Ziņas/B12 vitamīns un folijskābe– cik svarīgi tos lietot?
Reklāma

 

   Cik svarīgi ir B12 vitamīns un folijskābe cilvēka labas veselības nodrošināšanai? Kāda ir šo vitamīnu loma organismā? Šajā rakstā centīsimies iedot plašāku informāciju par tik zināmiem, tomēr vēl līdz galam neizzinātiem vitamīniem!

 

   Saskaņā ar jaunā pētījuma rezultātiem (pētījums publicēts American Journal of Clinical Nutrition) tika pierādīts, ka B12 vitamīna un folijskābes ikdienas papildus lietošana divu gadu laikā krasi uzlabo īstermiņa un ilgtermiņa atmiņu veca gada gājuma cilvēkiem. Pētījumā piedalījās vairāk nekā 700 brīvprātīgo vecumposmā no 60 līdz 74 gadiem, kas katru dienu lietojuši 400 mikrogramus folijskābes un 100 mikrogramus B12 vitamīna. Tāpat paralēli bija brīvprātīgo cilvēku grupa, kas lietoja tā saucamās „tukšās” tabletes. Pēc gada krasas atšķirības atmiņas uzlabošanā starp divām grupām netika novērotas, toties pēc vēl viena gada tie brīvprātīgie, kas lietoja B12 vitamīnu un folijskābi, krietni pilnveidoja savas atmiņas, koncentrēšanās un domāšanas spējas salīdzinājumā ar placebo („tukšo tablešu” lietotāju) grupu. Pētījuma rezultātus analizēja un apkopoja zinātnieki no Austrālijas universitātes.

 

B12 vitamīns – BŪTISKĀKAIS par to

 

   B12 vitamīns (cianokobalamīns) ir vienīgais ūdenī šķīstošais vitamīns, kas spēj uzkrāties organismā, tas deponējas aknās, nierēs, plaušās un liesā. Šo vitamīnu mēdz dēvēt par „sarkano” vitamīnu, jo pārtikas produkti, kas ir bagātāki B12 vitamīna avoti, ir dzīvnieku nieres un aknas. Pirmo reizi B12 vitamīns tika sintezēts 1955. gadā. B12 vitamīns ir sarežģīts ķīmisks savienojums, tas ir vienīgais vitamīns, kura sastāvā ietilpst metāla atoms – kobalts.

 

   B12 vitamīna loma cilvēka organismā. B12 vitamīns ir nepieciešams nervu sistēmas normālai funkcionēšanai, jo tas nomāc nervu šūnu mielīna apvalku bojāšanos. Ilgstošs B12 vitamīna trūkums organismā var novest pie nervu šķiedru deģenerācijas procesiem un līdz ar to izraisīt neatgriezeniskus nervu sistēmas darbības traucējumus. B12 vitamīns pozitīvi ietekmē cilvēka mācīšanās, koncentrēšanās, atmiņas, izziņas un prāta spējas. Tas spēlē svarīgu lomu eritrocītu veidošanās un nobriešanas procesos, piedalās ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku vielmaiņā, ietekmē folijskābes uzsūkšanos un transportu, uzlabo augšanas procesus un apetīti, kāpina organisma imūnās sistēmas aizsargspējas. B12 vitamīns novērš depresijas attīstību, mazina aizkaitināmību un apātiju, regulē miegu, uzlabo vīriešu seksuālo veselību, jo spēj palielināt spermatozoīdu daudzumu sēklas šķidrumā.

 

   B12 vitamīna uzsūkšanās organismā. Parasti B12 vitamīns tiek aktīvi uzsūkts tievo zarnu lejas daļā. Uzsūkties un līdz ar to nokļūt asinsritē B12 vitamīns var vienīgi kompleksā ar tā saucamo „iekšējo faktoru” – olbaltumvielu, kas tiek ražota kuņģī. Bez iekšējā faktora B12 vitamīns paliek tievajās zarnās neuzsūkts un tiek izvadīts ārā kopā ar izkārnījumiem. Ja kuņģī netiek ražots iekšējais faktors, B12 vitamīns neuzsūcas (pat, ja to lieto lielos daudzumos) un attīstās B12 vitamīna deficīta anēmija jeb perniciozā anēmija. Tomēr tā kā aknās B12 vitamīna krājumi parasti ir pietiekoši lieli, B12 vitamīna deficīta anēmija attīstās dažus gadus vēlāk kopš tā brīža, kad B12 vitamīns vairs netiek uzsūkts. Tātad B12 vitamīna krājumu pietiek vēl diezgan ilgstošam laikam.

 

   B12 vitamīna deficīta anēmija var veidoties ne tikai iekšējā faktora trūkuma rezultātā, bet arī citu iemeslu dēļ. B12 vitamīna uzsūkšanos var traucēt patoloģiska baktēriju augšana tievajās zarnās, dažas slimības, parazitārās infekcijas, operācijas, kad izņem daļu kuņģa vai tievo zarnu gabalu, kur parasti notiek B12 vitamīna uzsūkšanās. Stingras vegānas diētas ievērošana var novest pie B12 vitamīna deficīta.

 

   B12 vitamīna deficīta anēmijas simptomi. B12 vitamīna deficīta gadījumā notiek eritrocītu (sarkano asins ķermenīšu) nobriešanas kavēšanās, jo B12 vitamīns ir nepieciešams eritrocītu veidošanai, tam ir nozīmīga loma asinsradē. B12 vitamīna deficīts izraisa nervu sistēmas darbības traucējumus, cilvēkam parādās durstīšanas un nejutīguma sajūta plaukstās un pēdās, muskuļu krampji. Kā arī var attīstīties tādi simptomi kā mēles iekaisums (glosīts) un dzeļošas, dedzinošas sajūtas tajā, svara un apetītes zudums, intelektuālo spēju pavājināšanās, garastāvokļa nomākums u.c..

 

   Ar B12 vitamīna deficīta anēmiju sirgstošajiem cilvēkiem attīstās organisma kopējais bezspēks, darba spēju pavājināšanās, galvas reiboņi, sirdsklauves, aizdusa, novēro liesas un aknu palielināšanos. Ķermeņa āda kļūst ar bālgani iedzeltenu nokrāsu, pietūkst seja, novēro jušanas traucējumus, drebošu gaitu.  

   Šie visi iepriekšminētie simptomi attīstās pakāpeniski, lēnā gaitā.

 

   B12 vitamīna deficīta diagnostika. Bieži vien B12 vitamīna deficīts tiek noteikts, laboratorijā nododot asins analīzes. Analizējot asinis zem mikroskopa, parasti konstatē megaloblastiskos eritrocītus (anomālas formas un ļoti liela izmēra sarkanās asins šūnas). B12 vitamīna deficīta gadījumā eritrocītu nobriešana norit nepareizi un nepilnvērtīgi, rezultātā eritrocīti skaitliski samazinās, bet palielinās izmēros. Samazināts eritrocītu skaits nevar pilnvērtīgi apgādāt orgānus ar skābekli, līdz ar to organismā attīstās skābekļa bads. Ja B12 vitamīna deficīts tiek apstiprināts, tālāk meklē šī deficīta iemeslu.

 

   Turklāt ir vērts atzīmēt, ka pamanot kādas izmaiņas veselības stāvoklī, ir ieteicams vērsties pie sava ģimenes ārsta un izmeklēties, jo B12 vitamīna deficīts var izraisīt nopietnus nervu sistēmas darbības traucējumus, kas ir grūti ārstējami.

 

   B12 vitamīna deficīta anēmijas ārstēšana. B12 vitamīna deficīta anēmiju ārstē ar organisma piesātināšanu ar šo vitamīnu. Tā kā B12 vitamīna deficīta anēmijas gadījumā šī vitamīna uzsūkšanās kuņģa-zarnu traktā bieži vien ir traucēta, tādēļ B12 vitamīnu ordinē injekciju veidā, nevis tablešu formā. B12 vitamīna injekcijas veic regulāri, kamēr šī vitamīna līmenis asinīs sasniegs normas robežas. Turpmāk B12 deficīta anēmijas pacientiem šī vitamīna injekcijas veic visas dzīves garumā.

 

   B12 vitamīna deficīta anēmijas profilakse. Veseliem cilvēkiem, kuriem nav nekādu B12 vitamīna uzsūkšanās traucējumu organismā, šī vitamīna deficīta profilaktiskos nolūkos speciālisti iesaka uzturā lietot produktus, kuros B12 vitamīns ir pietiekamā daudzumā, piemēram, dzīvnieku izcelsmes produktus – liellopa un teļa aknas, nieres, olu dzeltenumus, sieru, pienu, jūras veltes, zivis, spinātus, zaļas salātu lapas, lociņus. Kā jau minēts iepriekš, galvenais ir nodrošināt pilnvērtīgu, sabalansētu un daudzveidīgu uzturu. Grūtāk B12 vitamīnu iegūt ar pārtiku tieši vegāniem – cilvēkiem, kas atsakās no pārtikas produktiem, kuriem ir jebkāds sakars ar dzīvniekiem (nelieto ne gaļu, ne zivis, ne piena produktus, ne olas). Vegāniem būtu ieteicams B12 vitamīna trūkumu organismā kompensēt ar uztura bagātinātājiem.

 

   Svarīgi laicīgi nodrošināt un piesātināt organismu ar B12 vitamīnu sievietēm grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, maziem bērniem, pusaudžiem, cilvēkiem, kas bieži lieto alkoholu, smēķētājiem.

 

Folijskābe – BŪTISKĀKAIS par to

 

   Folijskābe (B9 vitamīns) pirmoreiz tika izdalīta no spinātu lapām, latīņu valodā „folium” nozīmē „lapa”. Folijskābi bagātīgi satur spināti, pētersīļi, selerijas, salda paprika, sparģeļi, ziedkāposti, raugs, visu augu zaļas lapas, tomāti, no dzīvnieku produktiem folijskābe ir dzīvnieku aknās. Ēdiena pagatavošanas laikā, termiski apstrādājot produktus, folijskābes zudumi var sastādīt pat 95%.

 

   Cilvēka un dažu dzīvnieku zarnu trakta baktērijas spēj sintezēt folijskābi, tādējādi nodrošinot organismu ar noteiktu folijskābes daudzumu. Toties, ja cilvēks bieži lieto antibiotikas, šie antibiotiskie līdzekļi pakāpeniski iznīcina zarnu trakta dabīgo mikrofloru, samazinot folijskābes sintēzi. Starp citu, cilvēka organismā arī B12 vitamīnu nelielos daudzumos ražo kuņģa-zarnu trakta mikroflora. Bet šie saražotie B12 vitamīna daudzumi tiešām ir pavisam niecīgi.

 

   Folijskābes deficīta sekas. Folijskābes deficīts organismā var veidoties gadījumos, kad cilvēks nelieto uzturā gaļu, olas, zivis un dārzeņus, tajā skaitā zaļo lapu salātus. Ilgstoša dārzeņu termiska apstrāde krasi samazina folātu saturu pārtikā. Zinātniski pierādīts, ka alkoholiķiem un ar dažādām aknu saslimšanām sirgstošajiem cilvēkiem folātu uzsūkšanās organismā ir traucēta.

 

   Folijskābes deficīta gadījumos cilvēks ir novārdzis, bezspēcīgs, ātri nogurdināms, viņam parasti krītas ķermeņa masa, samazinās apetīte, attīstās agresija, palielināta aizkaitināmība, depresija. Līdzīgi kā B12 vitamīna trūkuma rezultātā rodas dažādas kuņģa-zarnu trakta patoloģijas, piemēram, čūlains gastrīts, tievās zarnas iekaisums (enterīts), bieži vien novēro caureju, mutes dobuma gļotādas iekaisumu (stomatītu) un mēles iekaisumu (glosītu).

 

   Jaunām meitenēm folijskābes deficīts izraisa dzimumnobrieduma aizturi, savukārt sievietēm var veicināt agrīna klimaksa iestāšanos. Veca gada gājuma cilvēkiem folijskābes trūkums veicina aterosklerozes attīstību, paaugstina infarkta un insulta biežuma risku. Sievietēm grūtniecības laikā folijskābes papildus lietošana nodrošina normālu augļa attīstību, pasargā no spontāniem abortiem. Folijskābes pietiekams daudzums topošā bērniņa attīstībā palīdz novērst dažādu orgānu defektus un nervu sistēmas patoloģijas.

 

   Folijskābes nozīmīgākās funkcijas organismā. Zinātnieki folijskābi dēvē par „laba noskaņojuma vitamīnu”, jo tieši folijskābe ir nepieciešama „laimes” hormonu izstrādei, līdz ar to nodrošina labu omu un garastāvokli. B9 vitamīns „piegādā” oglekli hemoglobīna sintēzei, nodrošina impulsu pārraidi starp neironiem (nervu šūnām), regulē aktivizācijas un bremzēšanas procesus galvas smadzenēs.

 

   Pietiekams folijskābes daudzums organismā nodrošina normālu un kvalitatīvu asins sastāvu, normalizē ogļhidrātu un tauku vielmaiņu, piedalās aminoskābju sintēzē. Turklāt folijskābe ir nepieciešama nukleīnskābju sintēzei, kuru molekulas satur svarīgu ģenētisku informāciju. B9 vitamīns jeb folijskābe ir ļoti nozīmīgs visu organisma šūnu normālai augšanai, attīstībai un atjaunošanai. Folijskābe palielina apetīti un nodrošina normālus gremošanas procesus. Īpaši svarīgi lietot folijskābi pietiekamā daudzumā bērniem un pusaudžiem, jo B9 vitamīns veicina organisma normālu augšanu un attīstību. Speciālisti uzskata, ka jebkurai sievietei ir nepieciešams uzņemt folijskābes pietiekamu daudzumu gan ar pārtiku, gan lietojot vitamīnu kompleksus, jo folijskābe nodrošina labu imunitāti, veic olnīcu un krūšu onkoloģisko saslimšanu profilaksi.

 

   Folijskābe un B12 vitamīns darbojas vienkopus, jo abi divi ir nepieciešami normālai eritrocītu sintēzei. Gan viena, gan otrā vitamīna trūkums organismā izraisa patoloģisko stāvokli, kad eritrocītu skaits krasi samazinās, bet paši eritrocīti palielinās izmēros. Turklāt folijskābe nespēj pilnvērtīgi uzsūkties organismā bez B12 vitamīna, tāpēc, lai cilvēka pašsajūta vienmēr būtu laba, nepieciešams sekot šo abu vitamīnu pietiekamai uzņemšanai.

 

   Cilvēkiem ar smaga folijskābes deficīta stāvokli parasti veic šī vitamīna injekcijas, pārējiem speciālisti iesaka papildināt un dažādot savu uzturu ar produktiem, kas ir bagātīgi ar folijskābi, kā arī profilaktiski lietot preparātus, kuru sastāvā ietilpst folijskābe, B grupas vitamīni, dzelzs. It īpaši svarīgi folijskābi un B grupas vitamīnus papildus uzņemt sievietēm, kas plāno bērniņus, grūtniecēm, kā arī visiem cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Drošākais veids, kā to izdarīt, ir lietot vitamīnu un minerālvielu kompleksus ar plašu sastāvu. Lietojot šos kompleksus atbilstoši ieteiktajām diennakts devām, nav iespējams šos vitamīnus pārdozēt. Labākais veids, kā pasargāt sevi no saslimšanas, ir veikt profilaksi!

 

   Novēlam Jums būt veseliem!

 

   Sagatavoja farmaceite Natālija Kovaļevska.

Pielāgota meklēšana

Jautājums
Vai Jūs regulāri lietojat zivju eļļu?


Lietoju periodiski
Jūsu atbilde
 

  Galvenā  Ziņas  Jautājums farmaceitam  Reklāmas iespējas  Autortiesības un atbildība  Autori  Kontakti