Nieres un urīnceļu darbības traucējumi
Gremošana un gremošanas traucējumi
Vīriešu veselība
Sirds un asinsvadu slimības
Vitamīni
Organisma attīrīšanās un atjaunošanās
Imunitāte
Acis un acu darbības traucējumi
Nervu darbības traucējumi
Alerģija
Saaukstēšanās
Sieviešu veselība
Kaitīgie ieradumi
Iesnas un deguns
Āda un ādas slimības
Mutes dobuma higiēna
Aktuālie un citi jautājumi
Galvas smadzeņu darbības traucējumi
Sāpes
Klepus
Aknu un žultspūšļa darbības traucējumi
Ausis un ausu darbības traucējumi
Vēnu slimības
Vakcinācija
Bērnu veselība
Ziņas/Pārtikas nepanesamība – vai tāda pastāv?
Reklāma

 

   „Man ir alerģija uz pienu (garnelēm, šokolādi, olām)” – bieži dzirdam mēs no apkārtējiem cilvēkiem. Mūsdienās ap 30% planētas iedzīvotāju sirgst no dažādu veidu alerģijām, tajā skaitā no pārtikas alerģijas. Tomēr daudzi cilvēki pat nenojauš, ka līdzās pārtikas alerģijai pastāv tā saucamā „pārtikas nepanesamība”. Kā tad atšķiras pārtikas alerģija no pārtikas nepanesamības? Kā izpaužas pārtikas nepanesamība un vai tā ir bīstama cilvēka veselībai? Pamēģināsim tikt skaidrībā!

 

Pārtikas nepanesamības jēdziens

 

   Pārtikas nepanesamība ir organismā lēni notiekošā reakcija uz kādu no mūsu ikdienas uztura sastāvdaļām vai konkrētu pārtikas produktu. Šī reakcija norit gadiem ilgi, ļoti lēni, kā rezultātā cilvēkam rodas dažādas hroniskas saslimšanas, piemēram, kunģa-zarnu trakta, ādas slimības, nervu sistēmas saslimšanas, aptaukošanās u.c.. Turklāt cilvēki gadiem ilgi ārstējas un nemaz nenojauš, ka viņu slimību cēlonis ir apslēpts tieši pārtikas produktu nepanesamībā.

 

   Ja cilvēks turpina lietot uzturā tos pārtikas produktus, ko organisms nespēj uzņemt un pārstrādāt, tad organismā rodas dažādi iekaisuma procesi. Pakāpeniski šie iekaisuma procesi kļūst hroniski un cilvēkam attīstās artrīts, migrēna, ekzēma, depresija, hronisks nogurums, aizkaitināmība, apātija, enerģijas trūkums, ādas izsitumi, nieze, vēdera uzpūšanās, aizcietējumi u. c. kaites.

 

   Pārtikas alerģija atšķiras no pārtikas nepanesamības ar to, ka pārtikas alerģijas gadījumā alerģijas simptomi – ādas nieze, apsārtums, uztūkums, sāpes u.c. - parādās uzreiz un pat uz minimālu alerģijas izraisītāja (šajā gadījumā konkrēta pārtikas produkta) jeb alergēna daudzumu. Pārtikas alerģija ir organisma imūnās sistēmas atbildes reakcija uz noteiktiem kairinātājiem jeb alergēniem. Pārsvarā antialerģisko (antihistamīno) preparātu lietošana un izvairīšanās no kontakta ar alergēnu mazina pārtikas alerģijas simptomus. Pārtikas nepanesamības izpausmes nav tik spilgtas un acīmredzamas, jo šīs „slēptās” alerģijas darbība skar organismu pat šūnu un molekulu līmenī.

 

Pārtikas nepanesamības cēloņi

 

   Nav nekāds noslēpums, ka ēdiens ir svarīgākais faktors, kas nodrošina cilvēkam stabilu veselības stāvokli, stipru imunitāti, veicina dažādu slimību profilaksi. Vairums cilvēku pat nenojauš, ka mūsu organismā arī notiek negatīvas reakcijas, kad dažādi pārtikas produkti netiek „pieņemti” un kā rezultātā veidojas organisma pretošanās, kas izpaužas kā pārtikas nepanesamība. Šāds process nav tik acīmredzams kā, piemēram, pārtikas alerģija, kad dažu stundu laikā pēc saskares ar alergēnu jeb kairinātāju (konkrētu pārtikas produktu vai produkta sastāvdaļu), rodas tipiska alerģijas izpausme – ādas nieze, izsitumi, uztūkums u.c. simptomi.  Pārtikas nepanesamība pakāpeniski sekmē dažādu slimību un simptomu attīstību, kas, protams, pasliktina cilvēka kopējo veselības stāvokli.

 

   Pārtikas nepanesamības gadījumā organisma šūnas atsakās pieņemt kādu no pārtikas produktiem vai noteiktu pārtikas produkta sastāvdaļu. Par šādu organisma uzvedības galveno iemeslu uzskata gremošanas fermentu (kas šķeļ barības vielas) nepietiekamu aktivitāti vai noteiktu fermentu trūkumu, kā arī pārtikas nepanesamības cēloņi var būt dažādas kuņģa-zarnu trakta slimības. Ilgstoši emocionāli pārdzīvojumi, stresi, pastāvīgas garīgas pārslodzes var izraisīt tā saucamo psihogēno pārtikas nepanesamību, kad organisms nav spējīgs pilnvērtīgi sašķelt un uzsūkt barības vielas dažādu negatīvu psihoemocionālu faktoru ietekmē.

 

   Fermentu deficīts organismā var tikt iegūts dzīves laikā, piemēram, ēdot nepilnvērtīgu un nesabalansētu uzturu, notiekot dažādiem vielmaiņas traucējumiem, kā arī ģenētiski pārmantots. Fermentu nepietiekamība „traucē” barības vielu pilnvērtīgu šķelšanu un uzsūkšanos organismā. Gremošana ir tādu procesu kopums, kas nodrošina organismā nokļuvušo salikto barības vielu sašķelšanu līdz vienkāršiem ķīmiskiem savienojumiem, kas spējīgi uzsūkties asinīs caur zarnu sieniņām. Pastāvīgi lietojot uzturā tos pārtikas produktus (vai to sastāvdaļas), kas netiek pilnvērtīgi sašķelti un uzsūkti, zarnu trakta dabīgā mikroflora tiek novājināta, līdz ar to zarnu trakts kļūst aizvien neaizsargātāks un sāk laist asinsrites sistēmā tās vielas, kas izraisa specifisko antivielu (olbaltumvielu) veidošanos. Šīs specifiskās antivielas pret konkrētu pārtikas produktu cilvēka organismā veidojas tikai tad, ja šis produkts netiek pilnvērtīgi sašķelts (neiziet visas pārstrādes/šķelšanās stadijas kunģa-zarnu traktā). Šādi rodas pārtikas nepanesamība, kas dienu dienā pakāpeniski novājina cilvēka imūno sistēmu, jo asinīs pastāvīgi cirkulē izveidotās specifiskās antivielas, kas organismā nepārtraukti uztur iekaisuma procesus. Ar laiku imunitātes „nogurums” tikai pieaug, attīstās daždažādas slimības, un cilvēku veselības pasliktināšanās vaininieku neviens nevar precīzi definēt.

 

   Lietot tos pārtikas produktus, kas organismā nevar tikt sašķelti un uzsūkti, nav nekādas jēgas, jo zūd šādu produktu uzturvērtība. Turklāt šie (grūti pārstrādājamie) produkti organismā tiek uztverti kā „svešās” vielas un kā pret jebkuru svešu kairinātāju arī šajā gadījumā veidojas specifiskā imūnās sistēmas atbildes reakcija. Imūnā sistēma visus savus spēkus virza tieši šo organismam „nevēlamo” pārtikas produktu apkarošanai un neitralizēšanai, un, protams, pakāpeniski novājinās, kļūst mazāk aktīva cīņā ar vairāk svarīgākajiem faktoriem – dažādiem vīrusiem, baktērijām, vēža šūnām.

 

   Pārtikas nepanesamību grūti noteikt arī tāpēc, ka tā ir ļoti mainīga – vēl pāris gadu atpakaļ, iespējams, organisms nebija jutīgs pret kādu konkrēto pārtikas produktu, bet virkne svarīgu notikumu dzīvē (bērna piedzimšana, darba maiņa, pārvākšanās, pastāvīgi stresi un pārdzīvojumi u.c.) „pārslēdz” organismu un tas jau pavisam savādāk sāk reaģēt uz noteiktu pārtikas produktu. Turklāt bieži vien ir grūti noteikt, kad sākusies pārtikas nepanesamības attīstība, jo tās izraisītie simptomi veidojas pakāpeniski, ar laiku kļūstot aizvien izteiktāki. Pārtikas produktu un to sastāvdaļu asortiments, ko organisms tā teikt „atsakās” pieņemt, laikam ritot, mēdz arī paplašināties.

 

   Pārtikas nepanesamība var veidoties pret ļoti dažādiem pārtikas produktiem vai to sastāvdaļām, piemēram, visbiežāk tā attīstās pret kviešiem, rudziem, kukurūzu, auzām, zemesriekstiem, citrusaugļiem, olām, pienu un piena produktiem u.c..

 

Kādā veidā var noteikt pārtikas nepanesamību?

 

   Pārtikas nepanesamību var diagnosticēt, veicot speciālu asins analīžu testu. Tātad cilvēks nodod asinis, ko pārbauda un nosaka tos pārtikas produktus un to sastāvdaļas, kas organismā izraisa nepanesamību. Pārtikas produktu un to sastāvdaļu saraksts, ko laboratorijas piedāvā pārbaudīt uz slēptās alerģijas jeb pārtikas nepanesamības esamību, pārsvarā ir diezgan detalizēts (ap 150 dažādu nosaukumu, daži testi, piemēram, „ImuPro” pārbauda cilvēka organisma reakciju pret 270 dažādiem pārtikas produktiem, arī eksotiskiem). Šajā sarakstā ir dažādas zivju, gaļas šķirnes, graudaugi, dārzeņi, augļi, ogas, medus, piena produkti, jūras veltes, sēnes, rieksti, dzērieni, garšvielas u.c.. Piemēram, notestējot cilvēka asins analīzes, izrādās, ka šī konkrētā cilvēka organismā lielā daudzumā veidojas specifiskās antivielas pret rudziem un kviešiem. Tātad šos konkrētos pārtikas produktu komponentus ir ieteicams izslēgt no savas ikdienas ēdienkartes. Tātad ierastās kviešu un rudzu maizes vietā lietot maizi no kukurūzas, griķu vai prosas miltiem. Iespējams, no paša sākuma mainīt savu ēdienkarti nebūs tik viegli. Kā liecina statistikas dati, parasti cilvēkam visvairāk garšo (ir palielināta kāre) tieši tie pārtikas produkti, kas bieži vien šim konkrētam cilvēkam arī izraisa pārtikas nepanesamību.

 

   Asins analīžu testu uz pārtikas nepanesamības noteikšanu veikt ir diezgan dārgs pasākums, cenas variē no 350 EUR un augstāk.

 

   Vienkāršāko (pārbaudāmo pārtikas produktu un to sastāvdaļu saraksts iekļauj ap 30 alergēnu) un arī lētāko (pakalpojuma cena ap 25 EUR) testēšanas variantu piedāvā laboratorija „BioCon”. Tāpat tiek nodotas venozas asinis, ko testē un konstatē, vai pret konkrētu pārtikas produktu vai to sastāvdaļu cilvēka organisms reaģē ar specifisku antivielu veidošanos. Antivielu veidošanās pret kādu konkrēto pārbaudāmo vielu (alergēnu no saraksta) nozīmē, ka cilvēkam ir ieteicams šo produktu izslēgt no savas ikdienas ēdienkartes.

 

Kam ir ieteicams veikt pārtikas nepanesamības pārbaudes testus?

 

   Proti, ja cilvēks sirgst no kādas slimības (dermatīti, psoriāze, locītavu sāpes, migrēna, kunģa-zarnu trakta saslimšanas) vai viņa dzīves kvalitāti bojā biežas galvassāpes, aizcietējumi, gāzu uzkrāšanās, liekais svars, hroniskais nogurums, apsārtumi un nieze uz ādas, tad ir vērts veikt šādu testu. Šādi testi var palīdzēt cilvēkam atklāt ilgu laiku pastāvošo un mokošo sūdzību iemeslu un uzlabot veselības stāvokli. Veidojot savu uzturu, izslēdzot no tā organismam „nevēlamos” produktus, veselības uzlabošanos var panākt jau gada laikā. Tikai ir jāsaņemas, jo tas ir liels pārbaudījums cilvēka gribasspēkam – atteikties no kāda, iespējams, iemīļotākā pārtikas produkta.

 

   Uzturs ietekmē cilvēka veselību un kopēju pašsajūtu uz visiem 100%. Ne jau velti saka:”Mēs esam tas, ko ēdam”. Iespējams, šāda testa veikšana dos iespēju cilvēkam visbeidzot atrisināt savas veselības problēmas, kas viņu ilgstoši nomākušas.

 

   Novēlam Jums būt veseliem!

 

   Sagatavoja farmaceite Natālija Kovaļevska

 

Pielāgota meklēšana

Jautājums
Vai Jūs regulāri lietojat zivju eļļu?


Lietoju periodiski
Jūsu atbilde
 

  Galvenā  Ziņas  Jautājums farmaceitam  Reklāmas iespējas  Autortiesības un atbildība  Autori  Kontakti