Nieres un urīnceļu darbības traucējumi
Gremošana un gremošanas traucējumi
Vīriešu veselība
Sirds un asinsvadu slimības
Vitamīni
Organisma attīrīšanās un atjaunošanās
Imunitāte
Acis un acu darbības traucējumi
Nervu darbības traucējumi
Alerģija
Saaukstēšanās
Sieviešu veselība
Kaitīgie ieradumi
Iesnas un deguns
Āda un ādas slimības
Mutes dobuma higiēna
Aktuālie un citi jautājumi
Galvas smadzeņu darbības traucējumi
Sāpes
Klepus
Aknu un žultspūšļa darbības traucējumi
Ausis un ausu darbības traucējumi
Vēnu slimības
Vakcinācija
Bērnu veselība
Ziņas/Žultsakmeņu slimība – cik nopietna tā ir?
Reklāma

 

   Mūsdienās žultsakmeņi veidojas katram septītajam mūsu planētas iedzīvotājam, turklāt šo slimību atklāj ne tikai cilvēkiem gados, bet arī pusaudžiem. No žultsakmeņu veidošanās nav pasargāts neviens, tomēr sievietes šī kaite piemeklē biežāk nekā vīriešus, jo tas ir saistīts ar noteiktajiem hormonālajiem procesiem sieviešu organismā. Kāpēc veidojas žultsakmeņi, kādi tie ir? Kādas terapijas iespējas pastāv žultsakmeņu slimības ārstēšanai? Vai šī slimība neapdraud arī Jūs? Lasiet un uzziniet visizsmeļošāko informāciju par žultsakmeņu slimību!

 

Žults svarīgākās funkcijas organismā

 

   Žults veidojas aknu šūnās un pēc tam tā aizplūst uz žultspūsli, kur arī deponējas. Žults ir nepieciešama gremošanas procesu nodrošināšanā: tā šķīdina taukus (pārstrādā taukus), kas nonāk mūsu organismā ar pārtiku, neitralizē barības vielu putriņas skābo saturu, kas no kuņģa nonāk zarnās,  stimulē kuņģa –zarnu trakta peristaltiku (nodrošina kuņģa, zarnu, žultspūšļa gludās muskulatūras saraušanos un pārvieto šo orgānu saturu vienā virzienā). Turklāt žultij ir liela loma zarnu normālas mikrofloras veicināšanā.

 

   Žultij piemīt ļoti labas antimikrobās īpašības un tā līdzvērtīgi kā siekalas un kuņģa sula iznīcina vairumu mikrobu, kas nokļūst mūsu organismā. Žultsskābes, kas ietilpst žults sastāvā, veicina holesterīna izšķīšanu un izvadīšanu ar žulti.

 

   Žultspūslis pēc savas formas līdzinās nelielam maisiņam, kas atrodas aknu lejasdaļā. Žultspūsli var dēvēt arī par žults rezervuāru, kas viegli var izstaipīties un tajā var ietilpt pat 200 ml žults. Diennakts laikā cilvēkam veidojas 800-1200 ml žults. Žultspūslis iztukšojas tikai gremošanas laikā, starp ēdienreizēm žults koncentrējas žultspūslī.

 

   Žults, kas uzkrājas žultspūslī, pārsvarā sastāv no ūdens, žultsskābēm, pigmentiem, minerālvielām, taukiem un holesterīna.

 

Kāpēc rodas žultsakmeņi un kādi tie mēdz būt?

 

   Mūsdienās ir diezgan izplatīta gremošanas trakta kaite - žultsakmeņu slimība (holelitiāze), kas ir slimība, kad žultspūslī vai žults izvadceļos veidojas akmeņi. Šie žultsakmeņi mēdz būt dažādi – pārsvarā holesterīna, bilirubīna, kalcija un retāk – jaukti. Žultsakmeņu izmēri variē no pavisam sīkiem (kā smilšu graudiņš) līdz pat valrieksta lielumam. Tātad visbiežāk žultsakmeņi veidojas no holesterīna un tas notiek tad, kad aknās notiek pārlieku intensīva holesterīna sintēze. Holesterīns pastiprināti tiek ražots aptaukošanās gadījumā, kad cilvēks uzturā lieto daudz treknas pārtikas, kad organismā palielinās īpašo vielu aktivitāte, kas tieši piedalās holesterīna sintēzē. Kā arī ir iespējami traucējumi, saistīti ar holesterīna pārveidošanos žultsskābēs, līdz ar to žults sāk saturēt vairāk holesterīna nekā žultsskābes. Tādējādi žults kļūst litogēna, tas ir, biezāka, tajā sāk izgulsnēties holesterīna kristāli. Holesterīna žultsakmeņi var veidoties, ja cilvēks lieto ļoti maz parastā ūdens. Šajā gadījumā žults sabiezinās, holesterīns vairs nevar tikt izšķīdināts un izgulsnējas.

 

   Holesterīna žultsakmeņi parasti ir dzeltenzaļganā nokrāsā, neliela diametra, apaļas formas, diezgan mīksti (līdzinās plastilīnam), savukārt bilirubīna (žults pigments) žultsakmeņi ir brūnā vai melnā krāsā, daudz blīvāki, tie var pārveidoties par īstiem akmeņiem. Turklāt holesterīna akmeņi dažreiz arī kļūst ļoti cieti.

 

   Bilirubīna žultsakmeņi veidojas žultspūslī, kad žults sastāvā krasi palielinās bilirubīna daudzums. Bilirubīns organismā veidojas, sabrūkot hemoglobīnam.

 

Kas vēl sekmē akmeņu veidošanos žultspūslī?

 

   Žultsakmeņu veidošanos stimulē ilgstoša badošanās, lieli pārtraukumi starp ēdienreizēm, jo bez pārtikas gremošanas sistēmā netiek pietiekamā daudzumā saražotas žultsskābes, kas savukārt šķīdina holesterīnu un nedod tam izkrist nogulsnēs akmeņu veidā.

 

   Pat neliela ķermeņa masas palielināšanās var izprovocēt žultsakmeņu veidošanos, turklāt tas visbiežāk skar vidējā vecuma sievietes. Aptaukojušās sievietes piedzīvo žultsakmeņu slimību 6 reizes biežāk nekā sievietes ar normālu ķermeņa masu. Tauku pārpalikumi organismā pārveidojas holesterīnā, kas kļūst par pamatu žultsakmeņu veidošanās procesiem.

 

   Šķiet, ka viss ir saprotams, ja liels svars izraisa žultsakmeņu veidošanos, tad vieglāk un loģiskāk būtu nomest liekos kilogramus. Tomēr ļoti strauja svara nomešana ir viens no paņēmieniem, kā izprovocēt žultsakmeņu slimību. Zemu kaloriju diēta, ar minimālu tauku saturu tajā, 50% gadījumu noved pie žultsakmeņu veidošanās. Žultsakmeņu veidošanās risku var samazināt, ja pie katras maltītes pievienot apmēram 2 ēdamkarotes labās olīveļļas, jo pareizi tauki (augu izcelsmes, kas satur vērtīgās polinepiesātinātās taukskābes) ir nepieciešami organismam, lai stimulētu žultspūsli izlaist žulti zarnu traktā. Ja pareizo tauku saturs ēdienreizēs krasi tiek samazināts, žultspūslis retāk saraujas un līdz ar to retāk izsviež žulti zarnu traktā, savukārt žults stāze (sastrēgums) žultspūslī nemitīgi noved pie žultsakmeņu veidošanās.

 

   Nesabalansēts uztura režīms, kad cilvēks, piemēram, ēd tikai 1-2 reizes dienā vai otrādi visu dienu pavada, kaut ko uzkožot, kāpina risku attīstīties žultsakmeņu slimībai. Tā kā žults tiek izsviesta zarnu traktā gremošanas nodrošināšanai tikai ēdienreižu laikā, tad reti ēdot, žults ilgu laika posmu stāv žultspūslī, līdz ar to tā kļūst koncetrētāka, biezāka. Savukārt ēdot tā teikt nepārtraukti, žults nepaspēj uzkrāties.

 

   Žultsakmeņu veidošanos arī provocē žultspūšļa slimības, piemēram, tā iekaisums, kas rezultātā noved pie žults stāzes un tās sastāva izmaiņām.

 

   Aknu slimības var būt par iemeslu žultsakmeņu veidošanās stimulēšanai. Tā kā žults veidojas tieši aknās, ir ļoti svarīgi, lai šis orgāns būtu vesels un normāli funkcionētu.

 

   Hormonālās izmaiņas organismā spēlē būtisku lomu žultsakmeņu veidošanās veicināšanā. Žultsakmeņi var parādīties, kad organismā tiek izstrādāts pārāk daudz sieviešu dzimumhormonu, piemēram, grūtniecības laikā vai lietojot hormonālos pretapaugļošanās zāļu līdzekļus.

 

   Dažādas kuņģa-zarnu trakta slimības var būt par iemeslu žultsakmeņu veidošanās procesiem. Kad zarnu traktā dažādu tā slimību ietekmē uzkrājas daudz gāzu, tas reti iztukšojas, arī žultspūslis regulāri nesaraujas un neatbrīvo savu saturu (žulti) zarnu traktā. Kā rezultātā žults uzkrājas žultspūslī, kļūst biezāka un veidojas žultsakmeņi.

 

   Pārāk lielu un biežu alkohola devu lietošana izraisa žults stāzi un žultsakmeņu veidošanos.

   Nedrīkst aizmirst arī stresa, ilgstošu nervu pārslodžu, psihisko pārdzīvojumu negatīvo ietekmi uz organismu kopumā, tajā skaitā uz aknām un žultspūsli.

 

   Protams, iedzimtības faktoram  ir liela loma žultsakmeņu veidošanās veicināšanā.  Ja vecākiem ir bijuši žultsakmeņi, tad bērniem pastāv risks pārmantot šo slimību.

 

Žultsakmeņu slimības simptomi

 

   Daudzi cilvēki, kuriem ir žultsakmeņi, pat nenojauš par to. Tas ir tāpēc, ka žultsakmeņu slimības simptomi var izpausties arī pēc vairākiem gadiem kopš žultsakmeņi bija izveidojušies. Tikko simptomi ir parādījušies, obligāti ir jāapmeklē ārsts, jo cilvēka veselības stāvoklis ar laiku, neko nedarot, noteikti neuzlabosies.

   Žultsakmeņu slimības visizplatītākais un visbiežākais simptoms ir žults kolika. Šāda kolika notiek tad, kad žultsakmeņi nosprosto žults izdalīšanos no žultspūšļa. Kolikas laikā cilvēks izjūt diezgan stipras sāpes, visbiežāk labajā paribē. Sāpes parasti rodas pēc sātīgas maltītes, kuras laikā bija apēsts daudz treknu, ceptu produktu. Nereti vien sāpju „pavadonis” ir sliktā dūša un pat vemšana. Sāpju izraisošais cēlonis ir tieši žultsakmeņu pārvietošanās no žultspūšļa pa žults izvadceļiem. Sāpes var ilgt pat vairākas stundas un norimstas tad, kad žultsakmens beidzot izgājis cauri žults izvadceļiem un ticis zarnu traktā. Kad cilvēkam ir liels žultsakmens žultspūslī, tad tas nevar izkustēties no vietas un nosprosto žults izdalīšanos. Šajā gadījumā sāpes turpinās, un cilvēkam nepieciešama steidzama ķirurģiskā iejaukšanās.

 

Žultsakmeņu slimības diagnostika

 

   Vispirms ārsts veic vēdera dobuma orgānu veselības stāvokļa diagnostiku, izmantojot ultrasonogrāfijas metodi. Ultrasonogrāfijas metode ļauj noteikt jebkurus akmeņus, to lokalizāciju un kustīgumu, kā arī ļauj izsecināt, kādā stāvoklī ir žultspūšļa sieniņas, vai šajā orgānā nav iekaisums. Sarežģītākajos gadījumos žultspūsli pārbauda ar rentgenoloģisko izmeklēšanas metodi, pielietojot kontrastvielas.

 

Žultsakmeņu slimības ārstēšana

 

   Gadījumos, kad žultsakmeņi neizraisa nekādus nepatīkamus simptomus, daudzi ārsti uzskata, ka žultsakmeņi nav jāoperē. Cilvēkam ir vienkārši jādzīvo un jāievēro daži profilaktiskie pasākumi, lai neprovocētu žultsakmeņu „ceļošanu”. Apmēram 2/3 cilvēku ar žultsakmeņu slimību nenovēro nekādu šai slimībai raksturīgo simptomu.

 

   Cilvēkiem, kuriem žultsakmeņi nerada nekādas sūdzības, speciālisti iesaka pareizi un regulāri ēst (mazām porcijām 4-5 reizes dienā), izslēgt no ēdienkartes treknus, ceptus, kūpinātus produktus, alkoholu.

 

   Proti, kad cilvēks regulāri cieš no stiprām vēdersāpēm, tā saucamajām kolikām, ko var pavadīt drudzis, temperatūras paaugstināšanās, nelabā dūša u.c. simptomi, tad vienīgais pareizais lēmums šajā gadījumā būtu veikt operāciju.

 

Žultsakmeņu šķīdināšana

 

   Žultsakmeņus, kas ir no holesterīna un diezgan sīki diametrā (līdz 15 mm), var mēģināt izšķīdināt ar zāļu līdzekļiem, kas satur aktīvo vielu – ursodezoksiholskābi (Ursofalk, Ursosan). Ārstēšanas ilgums bieži vien ir no 6 līdz 24 mēnešiem. Lai pārliecinātos par to, ka žultsakmeņi tiek šķīdināti, ik pēc pusgada ir jāveic rentgenoloģiski un ultrasonogrāfiski izmeklējumi. Pēc savas struktūras ursodezoksiholskābe ir žultsskābe, kas nelielā daudzumā atrodas arī cilvēka žultī. Šī žultsskābe samazina holesterīna daudzumu žultī, kavē holesterīna uzsūkšanos zarnās un samazina tā sekrēciju žultī.

 

   Ursodezoksiholskābei ir virkne pozitīvu funkciju, piemēram, šī žultsskābe aizsargā aknu šūnas un aizkavē aknu šūnu bojā eju dažādu aknu slimību gadījumos. Pateicoties ursodezoksiholskābes mērķtiecīgai darbībai, žults netraucēti no aknām nonāk žultspūslī un tad nokļūst zarnu traktā, nodrošinot pilnvērtīgus gremošanas procesus. Ursodezoksiholskābei piemīt antioksidatīvās īpašības, tā pasargā aknu šūnas no oksidēšanās procesiem, kuru rezultātā rodas brīvie radikāļi, kas bojā aknu šūnas. Vīrushepatītu gadījumā ursodezoksiholskābe stimulē imūno sistēmu un tāpēc samazinās iespējamība, ka imūnā sistēma sāks darboties pret paša organisma šūnām, uztverot tās kā svešas.

 

   Ursodezoksiholskābi lieto ne tikai holesterīna žultsakmeņu šķīdināšanai, bet to pielieto arī hepatītu kompleksā ārstēšanā, žults izvadceļu diskinēzijas gadījumā, kad ir žults izvadceļu tonusa traucējumi (žultspūslis saraujas ļoti ātri un spēcīgi, līdz ar to žults izdalīšanās ir samazināta un žults uzkrājas žultspūslī).

 

Diēta žultsakmeņu slimības gadījumā

 

   Šādai diētai ir jābūt ar augstu nepiesātināto taukskābju (kas ir ārkārtīgi svarīgas organismam, tās palīdz tam atbrīvoties no holesterīna, šķidrina žulti) saturu. Visvairāk nepiesātināto taukskābju ir augu eļļās, piemēram, saulespuķu, kukurūzas. Savukārt  piesātināto taukskābju (tās satur dzīvnieku valsts produkti) un cukura lietošana savā ēdienkartē ir jāierobežo. Turklāt ilggadējo pētījumu rezultātā zinātnieki secināja, ka žults akmeņu veidošanās ir visvairāk izplatīta tieši gaļēdāju vidū, nevis tiem cilvēkiem, kas ierobežo gaļas ēšanu vai neēd to vispār.

 

   Žultsakmeņu slimības gadījumā ir jāēd daudz šķiedrvielu, jo šķiedrvielas sekmē ātrāku žults pārvietošanos pa žults izvadceļiem, tādējādi mazinot žults akmeņu veidošanās risku.

 

   Pavisam ir ieteicams islēgt no ēdienkartes sekojošus pārtikas produktus: olas (var apēst vienu mīksti vārītu olu nedēļā), sviestu, margarīnu, treknus piena produktus (treknu pienu, biezpienu, krējumu, saldo krējumu), treknu gaļu (cūkgaļu, pīles gaļu, jēra gaļu), putnu gaļai ir obligāti jānoņem āda, maizes izstrādājumus no kviešu miltiem, majonēzi, krējuma mērces, rafinētus produktus (čipši, musli, cepumi u.c.), konservētus, produktus, gāzētus dzērienus, ceptus produktus, alkoholu. Ir jāierobežo kafijas un tējas lietošana.

 

   Savukārt var droši lietot svaigus dārzeņus, augļus, ogas, piena produktus ar zemu tauku saturu, pilngraudu maizi, pilngraudu makaronus, dažādus graudus, zivis, jūras veltes, liesu gaļu mērenā daudzumā.

 

   Svarīgi ēst mazām porcijām un bieži, bez pārēšanās. Tā kā žultsakmeņu slimības gadījumā ir ieteicams ierobežot kafijas, tējas, kakao lietošanu, tad obligāti ir jādzer pietiekami liels ūdens daudzums.

 

   Pareizs uzturs pie žultsakmeņu slimības ir tikpat svarīgs kā zāļu līdzekļu lietošana.

 

Vai žultsakmeņu slimības gadījumā drīkst lietot žults dzenošus preparātus?

 

   Cilvēkam, kuram ir žultsakmeņi vai aizdomas par tiem, nekādā gadījumā nedrīkst lietot žults dzenošus preparātus un tējas. Pretējā gadījumā žultsakmeņi sāks migrāciju pa žults izvadceļiem uz zarnu traktu un, protams, kāds no akmeņiem kaut kur pa ceļam obligāti iesprūdīs, radot žults izvadceļu nosprostojumu, kas savukārt izraisa aknu un žultspūšļa funkciju traucējumus. Žultsakmeņiem pārvietojoties pa žults izvadceļiem, cilvēkam rodas stipras sāpes labajā paribē, nelabā dūša, vemšana u.c. simptomi. Bieži vien cilvēks tiek transportēts uz slimnīcu, kur tiek steidzami izoperēts. Tāpēc bez ārsta konsultācijas lietot žults dzenošus preparātus vai ārstniecības augus, kam ir žultsdzenoša darbība, nav ieteicams. 

 

   Cilvēks diemžēl nevar ietekmēt visus faktorus, kas izraisa žultsakmeņu veidošanos, bet noteikti var nodrošināt sev sabalansētu, veselīgu un pārdomātu ēšanas režīmu, kas ir labs profilaktisks pasākums dzīvei bez žultsakmeņiem!

 

   Novēlam Jums būt veseliem!

 

   Sagatavoja farmaceite Natālija Kovaļevska

 

Pielāgota meklēšana

Jautājums
Vai Jūs regulāri lietojat zivju eļļu?


Lietoju periodiski
Jūsu atbilde
 

  Galvenā  Ziņas  Jautājums farmaceitam  Reklāmas iespējas  Autortiesības un atbildība  Autori  Kontakti