Nieres un urīnceļu darbības traucējumi
Gremošana un gremošanas traucējumi
Vīriešu veselība
Sirds un asinsvadu slimības
Vitamīni
Organisma attīrīšanās un atjaunošanās
Imunitāte
Acis un acu darbības traucējumi
Nervu darbības traucējumi
Alerģija
Saaukstēšanās
Sieviešu veselība
Kaitīgie ieradumi
Iesnas un deguns
Āda un ādas slimības
Mutes dobuma higiēna
Aktuālie un citi jautājumi
Galvas smadzeņu darbības traucējumi
Sāpes
Klepus
Aknu un žultspūšļa darbības traucējumi
Ausis un ausu darbības traucējumi
Vēnu slimības
Vakcinācija
Bērnu veselība
Ziņas/ALERĢIJA – kas tā ir, un kā ar to cīnīties?
Reklāma

   Kas notiek cilvēka organismā nonākot svešai specifiskai vielai, pret kuru organisms ir pārāk jutīgs? Droši vien ikviens no mums kādreiz savā dzīvē sastapies ar kādu no alerģijas veidiem un zina, cik reizēm nepatīkami simptomi rodas šajā gadījumā. Šoreiz parunāsim par imūnās sistēmas līdzdalību alerģisko reakciju norises attīstībā, par tādu interesantu vielu kā histamīns, alerģisko reakciju tipiem un, protams, par zāļu līdzekļiem šo alerģisko reakciju izraisīto simptomu apkarošanai.

 

KAS IR ALERĢIJA?

 

   Alerģija ir organisma jutības maiņa, ko izraisa kāda viela, kas tajā nonākusi. Organisma jutības maiņa notiek pateicoties cilvēka imūnās sistēmas darbības traucējumiem. Tas nozīmē, ka imūnā sistēma pēkšņi sāk saasināti reaģēt uz kādu vielu apkārtējā vidē, uztverot to kā organismam bīstamu. Imūnā sistēma sāk intensīvi aizsargāties, padarot organismu par hiperjutīgu pret kādu vielu. Kādēļ imūnā sistēma tik pārspīlēti reaģē uz kādas vielas nonākšanu organismā, līdz pat šodienai līdz galam pilnībā nav noskaidrots. Pirmā kādas specifiskās vielas saskare ar organismu ir tāda kā sagatavojošā saskare, jo nekādu alerģisko reakciju simptomus cilvēkam nenovēro. Otrreiz nonākot organismā, svešās vielas jeb kairinātāji (ko apzīmē ar vārdu „alergēni”) jau izraisa alerģisko reakciju simptomus.

   Organisma imūnā sistēma var arī tā pārskaņoties, mainīt savu jutību, ka pat sava organisma audi tiks uztverti kā svešās vielas jeb alergēni. Šādā gadījumā veidojas autoalerģiskās slimības, piemēram, sarkanā vilkēde (hroniskā ādas slimība ar izsitumiem uz sejas).

 

KĀ VEIDOJAS ALERĢIJA?

 

   Organisms, lai tiktu galā ar svešām vielām jeb alergēniem, ražo antivielas – īpašas olbaltumvielu daļiņas. Šīs antivielas cirkulē asinīs un audos. Šādā veidā cirkulējot organismā, antivielas sastop „tuklās šūnas” (imūnsistēmas šūnas, kas atrodas ādā, gļotādā). Tuklajās šūnās ir ļoti daudz bioloģiski aktīvo vielu, piemēram, histamīna. Antivielas parasti piestiprinās klāt tuklajām šūnām, tātad fiksējas uz tuklo šūnu virsmas, un padara tuklās šūnas jutīgākās. Rezultātā svešajām vielām jeb alergēniem atkārtoti nokļūstot organismā, rodas mijiedarbība ar antivielām uz tuklo šūnu virsmas. Šī antivielu un alergēnu mijiedarbība izraisa tuklo šūnu satura atbrīvošanu apkārtējos audos – tuklās šūnas atbrīvo histamīnu. Atbrīvojies histamīns izraisa alerģijas simptomus, tādus kā apsārtums, uztūkums, nieze, sāpes, bronhu spazmas, sāpes vēderā, asinsvadu paplašināšanās u.c..

 

ALERĢISKO REAKCIJU IEDALĪJUMS

 

   Alerģiskās reakcijas var iedalīt divos veidos pēc to rašanās ātruma. Ja organisma imūnās sistēmas reakcija ar alergēnu notiek jau tūlīt (pēc dažām minūtēm) līdz dažām stundām, tad šī alerģiskā reakcija ir agrīna, piemēram, bronhiālā astma, nātrene, siena drudzis, rinīts, konjuktivīts. Savukārt, ja organisma reakcija ar alergēnu notiek ne ātrāk kā pēc 10-12 stundām, tad tā ir velīnā tipa alerģiskā reakcija, piemēram, mikrobu, sēnīšu, tārpu infekciozā alerģija, dermatīts.

 

NOSLĒPUMAINIE H1 RECEPTORI

 

   Tātad mēs noskaidrojām, kādos apstākļos atbrīvojas histamīns un ko tas izraisa. Pats histamīns ir biogēns amīns (viela, kas organismā veidojas no aminoskābēm). Parasti histamīns organismā atrodas saistītā, neaktīvā veidā. Tas kļūst aktīvs, atbrīvojas no tuklajām šūnām, mijiedarbojoties savā starpā antivielai ar alergēnu uz tuklo šūnu virsmas. Brīvajam histamīnam ir ļoti augsta aktivitāte – tas izraisa gludās muskulatūras spazmas (tajā skaitā arī bronhu spazmas), pazemina asinspiedienu, paplašina kapilārus, izraisa apkārtējo audu pietūkumu, asins sabiezēšanos.

   Organismā atrodas specifiskie histamīna viens (H1) receptori, uz kuriem iedarbojoties, histamīns rada alerģisko reakciju simptomus. Histamīna viens receptori (tos medicīnā apzīmē H1 receptori) atrodas dzemdē, sirdī, bronhu gludajā muskulatūrā, centrālajā nervu sistēmā, zarnu gludajā muskulatūrā u.c.. Piemēram, kad histamīns iedarbojas uz H1 receptoru, kas atrodas bronhu gludajā muskulatūrā, tad šīs reakcijas iznākums – bronhu gludās muskulatūras tonusa paaugstināšanās un cilvēkam radīsies bronhu spazma. Tātad, lai nobloķētu histamīna iedarbību uz H1 receptoriem, ir radīti specifiskie zāļu līdzekļi – histamīnreceptoru blokatori. Šie zāļu līdzekļi tā teikt izkonkurē histamīnu pie attiecīgajiem H1 receptoriem un šos receptorus nobloķē. Rezultātā histamīns vairs nevar iedarboties uz atbilstošu H1 receptoru un nevar vairāk izraisīt nepatīkamus alerģijas simptomus.

 

   Zāļu līdzekļi, kas nobloķē H1 receptorus, tiek iedalīti divās grupās: pirmās paaudzes jeb sedatīvie medikamenti (labi pazīstami Dimedrol, Tavegyl, Suprastin) un otrās paaudzes jeb nesedatīvie medikamenti (piemēram, Claritine, Aceterin, Loratin, Lomilan, Cetirizin Actavis, Zyrtec, Kestine). Alerģijas simptomu mazināšanai lietojot sedatīvos medikamentus, radīsies izteikts sedatīvs (nomierinošs) efekts. Savukārt nesedatīvie medikamenti sedatīvu darbību nerada, tādējādi maz ietekmē koordināciju un uzmanību tiem cilvēkiem, kam tas ir svarīgi, piemēram, autovadītājiem.

 

   Mūsdienās ir radīti vēl efektīvākie H1 receptoru blokatori, tā saucamie trešās paaudzes medikamenti (piemēram, Neoclarityn, Aerius, Xyzal), kas atšķiras ar ātrāku darbības sākumu, mazāku blakusparādību risku, tiem ir mazāk izteikta mijiedarbība ar alkoholu.

 

   Ārsti visbiežāk savā praksē lieto tieši nesedatīvos medikamentus, jo tie ir ērti lietošanā, darbojas gan pret alerģiju, gan pret iekaisumu. Būtiski atzīmēt, ka šo medikamentu darbība ir ilgstoša un tāpēc tie ir jālieto tikai vienu reizi dienā. Populārākais nesedatīvais medikaments  pasaulē (tā teikt pārdošanas līderis) ir Claritine. To visbiežāk iesaka arī farmaceiti.

 

KAD TAD ĪSTI LIETOT PRETALERĢIJAS PREPARĀTUS?

 

   Indikāciju šo medikamentu lietošanai ir pietiekami daudz, pirmām kārtām, tās ir visas agrīnās alerģiskās reakcijas (kuras sākas pēc dažām minūtēm pēc kontakta ar alergēnu): 

 

  • akūtā nātrene, kas attīstās ļoti strauji, ilgst no dažām minūtēm līdz vairākām stundām. Akūtās nātrenes gadījumā strauji veidojas izsitumi ar niezi, uztūkumu un dedzināšanu. Akūtās nātrenes izraisītāji visbiežāk ir vīrusu infekcijas, daži medikamenti, pārtikas alergēni;
  • alerģiskais rinīts (alerģiskās iesnas) – parasti ir sezonālās, kas attīstās kādu augu ziedēšanas periodā un pastāvīgās, kas noris nepārtraukti. Pamatsimptomi ir apjomīgi izdalījumi no deguna, deguna nieze, aizlikums, šķaudīšana. Pastāvīgo alerģisko iesnu gadījumā šie simptomi var arī nebūt, parasti novēro tikai deguna aizlikumu;
  • alerģiskais konjuktivīts (acu gļotādas iekaisums) – raksturojas ar spēcīgu niezi, dedzināšanas sajūtu, asarošanu, plakstiņu pietūkumu. Alerģiskā konjuktivīta ārstēšanai parasti lieto acu pilienus, piemēram, Lecrolyn, kas satur aktīvo vielu nātrija kromoglikātu, kas kavē iekaisuma procesu, mazina niezi un dedzināšanu.

 

   Nātrija kromoglikāts ir pretalerģisks līdzeklis, kas traucē histamīna (viela, kas izraisa alerģijas simptomus) izdalīšanos no tuklajām šūnām (šajās šūnās histamīns arī deponējas). Tātad histamīns nevar atbrīvoties un līdz ar to alerģijas simptomi nerodas. Nātrija kromoglikāts ir efektīvs alerģiskā konjuktivīta ārstēšanai, to lieto arī inhalācijās bronhiālās astmas ārtēšanā.

 

   Nesedatīvie pretalerģijas medikamenti ir pamatpreparāti, ko izmanto vēlīnā tipa alerģisko reakciju ārstēšanā un profilaksē (kas izpaužas ne agrāk kā pēc 10-12 stundām pēc kontakta ar alergēnu), piemēram, hroniskās nātrenes ārstēšanā. 

 

LOKĀLĀS DARBĪBAS PRETALERĢIJAS ZĀĻU LĪDZEKĻI

 

   Ārīgi lietojamos pretalerģijas līdzekļus noteikti ir lietojis savā dzīvē ikviens cilvēks. Šādi līdzekļi pārsvarā ir gelu veidā, ko uzziež uz ādas, ko skārusi alerģija. Šie līdzekļi efektīvi mazina niezi nātrenes, dermatozes, insektu kodumu gadījumā. Aptiekā var bez receptes iegādāties Fenistil gelu (aktīvā viela nobloķē perifēros H1 receptorus un nedod pie šiem receptoriem piesaistīties histamīnam), Psilo-Balsam (aktīvā viela nobloķē tieši perifēros H1 receptorus, līdzīgi kā iepriekšminētajam preparātam). Abiem līdzekļiem ir izteikta anestezējošā iedarbība. Kā arī Latvijā ražotais Pretniezes gels (arī bloķē perifēros H1 receptorus, samazina niezi, audu tūsku, apsārtumu, atsāpina).

 

   Acu pilieni un deguna aerosoli, kas mazina alerģijas simptomus, piemēram, alerģiskā konjuktivīta un rinīta ārstēšanai, satur aktīvo vielu azelastīnu (Allergodil acu pilieni un Allergodil deguna aerosols) un levokabastīnu. Lokāli lietojamiem pretalerģijas līdzekļiem praktiski nav blakusparādību un tie ir diezgan efektīvi vieglas alerģijas ārstēšanā, piemēram, alerģiju gadījumos, kas skar degunu vai acis. Kā iesaka ārsti, ja cilvēkam ir sezonāls rinīts (sezonālās iesnas), ko izraisa kāda auga ziedputekšņi (cilvēks zin konkrētu augu, tātad alerģijas izraisītājs ir zināms), tad būtu lietderīgi sākt profilaktiski lietot kādu no lokāli lietojamiem pretalerģijas līdzekļiem apmēram nedēļu pirms šī auga gaidāmās ziedēšanas sezonas sākuma un turpināt to lietot visu ziedēšanas sezonu. Tādējādi cilvēks būs sagatavojies iepriekš un iespējamie alerģijas simptomi būs kontrolēti.

 

   Lokāli lietojamie pretalerģijas līdzekļi būtiski atvieglo cilvēka veselības stāvokli, jo efektīvi mazina izdalījumus no deguna, šķaudīšanu, niezi, acu asarošanu. Ja ārsts uzskata par nepieciešamu, šos zāļu līdzekļus var kombinēt ar iekšķīgi lietojamiem pretalerģijas līdzekļiem.  

 

ALERĢIJAS DIAGNOSTIKA

 

   Alerģijas izraisītāju jeb alergēnu ir iespējams diagnosticēt ar asins analīžu palīdzību. Šādā diagnostikā izmanto pacienta asinis, kurām pievieno tīrus alergēnus (antigēnus) un novēro, vai notiek atbilstoša reakcija. Ja asinīs ir atbilstošās specifiskās antivielas (specifiskās olbaltumvielas), kuras veidojas pret ievadītajiem alergēniem, tad antivielas ar šiem alergēniem veidos kompleksu.

 

   Mūsdienās iespējamo pārbaudāmo alergēnu spektrs ir diezgan plašs, tāpēc pacientam ir visas iespējas veiksmīgi noteikt alerģijas izraisītāju. Alergēni, ko iespējams noteikt, ir dalīti grupās (grupē pēc izcelsmes), piemēram, medikamenti, putekļu ērcītes, dzīvnieki, uzturvielas, stiebrzāles, kukaiņi, rūpnieciskie alergēni, pelējumi un raugi u.c.. Nosakot alergēnu grupu, tālāk sīkāk diagnosticē iespējamo alergēnu no šīs grupas.

 

   Ja cilvēkam jau ir aizdomas, kurš alergēns viņam varētu izraisīt alerģiju, tad apstiprinājumam lieto vēl vienkāršāko pārbaudes metodi – ādas proves. Šajā gadījumā alergēns, par ko ir aizdomas, tiek uzlikts uz ādas, tad laboratorijas darbinieks veic dažas manipulācijas un pēc kāda laika (30 min) novēro reakcijas uz ādas. Pēc šīm reakcijām ārsts var izsecināt, vai pacientam ir alerģija pret konkrētu alergēnu vai nav.

 

   Jebkuras alerģijas veida galvenā ārstēšana ir noteikt šīs alerģijas izraisītāju un novērst kontaktu ar to. Savukārt pretalerģijas medikamenti (gan iekšķīgi lietojamie, gan lokālās darbības) ir domāti alerģijas izraisīto simptomu (nieze, apsārtums, pietūkums, sāpes) mazināšanai.

 

   Ja Jūs mocieties no alerģijas, noteikti apmeklējiet alergologu, tas atvieglos Jūsu dzīvi.

 

   Novēlam Jums būt veseliem!

 

   Sagatavoja farmaceite Natālija Kovaļevska.

 

Pielāgota meklēšana

Jautājums
Vai Jūs regulāri lietojat zivju eļļu?


Lietoju periodiski
Jūsu atbilde
 

  Galvenā  Ziņas  Jautājums farmaceitam  Reklāmas iespējas  Autortiesības un atbildība  Autori  Kontakti