Nieres un urīnceļu darbības traucējumi
Gremošana un gremošanas traucējumi
Vīriešu veselība
Sirds un asinsvadu slimības
Vitamīni
Organisma attīrīšanās un atjaunošanās
Imunitāte
Acis un acu darbības traucējumi
Nervu darbības traucējumi
Alerģija
Saaukstēšanās
Sieviešu veselība
Kaitīgie ieradumi
Iesnas un deguns
Āda un ādas slimības
Mutes dobuma higiēna
Aktuālie un citi jautājumi
Galvas smadzeņu darbības traucējumi
Sāpes
Klepus
Aknu un žultspūšļa darbības traucējumi
Ausis un ausu darbības traucējumi
Vēnu slimības
Vakcinācija
Bērnu veselība
Ziņas/Vai osteoporoze var skart arī mani?
Reklāma

   Osteoporoze ir sistēmiska skeleta saslimšana, kuras pamata pazīme ir kaulaudu masas samazināšanās (notiek pārmaiņas kaulu struktūrā, kaulaudos samazinās minerāļu skaits), kas noved pie kaulu palielināta trausluma un tādējādi biežāku kaulu lūzumu gadījumu riska. Turklāt var gadīties nopietni kaulu lūzumi, kas ir viens no mirstības cēloņiem osteoporozes gadījumā. Kā atklāt šīs saslimšanas pirmos simptomus, lai nepieļautu tālākos sarežģījumus, tajā skaitā arī kaulu lūzumus? Kā sevi var pasargāt no osteoporozes iestāšanās? Lasi un uzzini visu informāciju par šo noslēpumaino slimību!

 

Cik nopietna ir osteoporoze?

 

   Pasaules Veselības organizācija osteoporozi ir pieskaitījusi un definējusi kā vienu no 10 būtiskām un invaliditāti izraisošām slimībām. Kāpēc viss ir tik nopietni? Osteoporozes izraisītais pazeminātais kaulu blīvums izraisa cilvēka veselībai bīstamus kaulu lūzumus. Turklāt ir pierādīts, ka, ja cilvēkam ir jau noticis viens kaula lūzums, tad pastāv 20% varbūtība, ka gada laikā var notikt nākamais lūzums. Tāpēc ir tik svarīgi nepieļaut pirmo lūzumu.

   Kuras tad ir tās tipiskākas lūzuma vietas? Šīs vietas pamatā ir plaukstas locītavas pamatne, augšdelms, mugurkaula skriemeļi, augšstilba kauls un augšstilba kaula kakliņš. Tā kā Latvijā pakāpeniski pieaug vecāku cilvēku īpatsvars, respektīvi pieaug arī lūzumu skaits cilvēku, vecāku par 50 gadiem, vidū. Kaulu lūzumiem ir būtiskas sekas – gan psiholoģiskas, gan fiziskas. Daudziem cilvēkiem pēc notikušā lūzuma ir obligāti nepieciešama cita cilvēka pilnīga vai daļēja aprūpe.

   Diemžēl pasaulē pastāv liela problēma – daudzi cilvēki, vecāki par 45 gadiem, pat nezina par šādu slimību un nerunā par to ar savu ārstu. Cilvēkiem ar notikušajiem kaulu lūzumiem netiek savlaicīgi uzstādīta pareiza diagnoze (osteoporozes saslimšana), slimība netiek ārstēta un tā manāmi progresē.

 

Osteoporozes klasifikācija

 

   Osteoporoze var būt primārā un sekundārā (ko izraisa kāda hroniskā slimība vai stāvoklis, medikamentu lietošana).

 

Kādi faktori paaugstina risku saslimt ar osteoporozi?

 

  • ja organismā notiek pakāpenisks kaulu masas zudums, samazinās kaulu minerālais blīvums jeb kaulu stiprība;
  • cienījams vecums (it sevišķi sievietēm pēc 65 gadiem un vīriešiem pēc 70 gadiem);
  • sieviešu dzimums (jo sievietēm ir smalkāka kaulu struktūra);
  • ģenētiskais faktors (ja ģimenes slimību vēsturē jau ir bijuši osteoporozes saslimšanas gadījumi, piemēram, mātei);
  • mazs ķermeņa svars (jo mazāks svars, jo lielāka iespējamība saslimt ar osteoporozi). It sevišķi bīstama ir situācija, kad gados vecākas sievietes svars ir mazāks par 55 kg;
  • dažu medikamentu lietošana, piemēram, glikokortikosteroīdu lietošana (arī inhalējamo, ko lieto astmas slimnieki). Glikokortikosteroīdi samazina kalcija uzsūkšanos no zarnu trakta un palielina tā izdalīšanos caur nierēm;
  • daudzas saslimšanas var izraisīt osteoporozes attīstību. Piemēram, reimatoīdais artrīts – slimība, kas rodas imūnsistēmas bojājumu rezultātā, parasti tiek skartas locītavas, tajās parādās stīvums, sāpes, kustīgumu traucējumi. Pamatā reimatoīdo artrītu ārstē ar glikokortikosteroīdiem (GKS). Reimatoīdais artrīts izraisa osteoporozi neatkarīgi no GKS lietošanas;
  • jau notikušais kaula lūzums. Kā jau iepriekšminēts, notikušais lūzums vairo iespējas „iedzīvoties” nākošajā lūzumā.

Faktori, kas tieši samazina kaulu minerālo blīvumu jeb kaulu stiprību:

 

  • organismā ir samazināta kalcija atpakaļuzsūkšanās nierēs, tātad notiek maksimāla kalcija izdalīšanās ar urīnu;
  • nepietiekoša D vitamīna uzņemšana. Kalcijs nevar pildīt savas funkcijas bez D vitamīna klātbūtnes. Lielākā daļa kalcija, ko cilvēks uzņem ar uzturu, nevar uzsūkties zarnu traktā bez pietiekoša D vitamīna daudzuma;
  • pazemināts estrogēnu (sieviešu dzimumhormonu) daudzums. Estrogēni nodrošina normālus kaulu vielmaiņas procesus, kā arī kalcija atpakaļuzsūkšanos nierēs. Iestājoties menopauzei, sievietes organismā samazinās estrogēnu produkcija un tas var būt par iemeslu osteoporozes attīstībai;
  • mazkustīgums, nepietiekošas fiziskās aktivitātes. Fiziski aktīvajiem cilvēkiem kaulu masa ir maksimāli attīstīta, tātad tā ir izturīgāka;
  • pārmērīga alkohola lietošana. Alkohola lietošana negatīvi ietekmē kalcija uzsūkšanos zarnu traktā, veicina kalcija deficītu;
  • kofeīna lietošana. Pierādīts, ka kofeīns izraisa kalcija pastiprinātu izdali caur nierēm;
  • smēķēšana. Cigarešu dūmos esošie kaitīgi ķīmiskie savienojumi (piemēram, kadmijs) ļoti negatīvi iespaido kaulu vielmaiņu, kā arī nikotīns samazina endogēno (organismā producēto) estrogēnu ražošanu.

 

Kaulu minerālais blīvums jeb kaulu stiprība

 

   Kā tad var izmērīt kaulu stiprību un kādēļ tas ir jādara? Kaulu minerālais blīvums dod iespēju pārbaudīt kaulu stiprības pakāpi. Šī kaulu minerālā blīvuma noteikšana ir osteoporozes diagnostikas metode. Visprecīzāk kaulu minerālo blīvumu var izmērīt ar  osteodensitometrijas metodi  - rentgena izmeklējumam līdzīgu procedūru. Ārsts veic atbilstošus mērījumus un pēc tam speciālā datorprogramma iegūtos datus apstrādā, salīdzina ar standartiem. Kaulu minerālo blīvumu var noteikt atsevišķiem kauliem (piemēram, gūžas kaulam), kā arī visam ķermenim.

   Kaulu minerālo blīvumu vēl var noteikt ar ultraskaņas aparātu. Ultraskaņas izmeklēšanas metode pamatā tiek pielietota perifērijā – ar šo metodi mēra papēža kaula, apakšdelma kaula, pirkstu kaulu minerālo blīvumu. Mērījumi tiek veikti ātri un nesāpīgi.

   Iegūstot kaulu minerālā blīvuma rādītājus, var noteikt, vai pacientam ir attīstījusies osteoporoze, vai nav. Kaulu minerālais blīvums var būt samazināts, bet vēl netik krasi (osteoporoze netiek diagnosticēta) – šo stāvokli apzīmē ar osteopēniju. Šajā situācijā cilvēkam nepieciešams obligāti lietot kalcija un D vitamīna preparātus, lai nepieļautu tālāko kaulu minērālā blīvuma samazināšanos.

 

Kad ir jāveic kaulu minerālā blīvuma pārbaude?

 

   Pamatā kaulu minerālo blīvumu nosaka visām sievietēm piecus gadus pēc menopauzes iestāšanās, kā arī vīriešiem pēc 70 gadu vecuma.

   Ātrāk šo izmeklēšanu veic abu dzimumu pārstāvjiem:

  • ja ir kādas citas slimības (piemēram, reimatoīdais artrīts, malabsorbcija – barības vielu uzsūkšanās traucējumi zarnu traktā)  vai veselības stāvokļi (piemēram, ilgstošs mazkustīgums, dzimumhormonu trūkums), kas samazina kaulu masu;
  • ja cilvēks lieto medikamentus, kas samazina kaulu masu;
  • ja ir bijuši kaulu lūzumi minimālu traumu gadījumos;
  • ja pastāv riska faktori kaulu minerālā blīvuma samazināšanai.

 

Osteoporozes medikamentozā ārstēšana

 

   Galvenais osteoporozes ārstēšanas princips ir nepieļaut tālāko kaulu masas zudumu, tādējādi samazinot lūzumu riska faktorus. Osteoporozes ārstēšana ir ilgstošs process, ne mazāk par 5 gadiem. Kā standarts osteoporozes ārstēšanai tiek nozīmēti bifosfonāti – zāļu līdzekļu grupa, kuras pamatstruktūrā ir divi fosfora (F) un viens oglekļa atoms (C). Šādas struktūras medikaments ļoti labi „pieķeras” kaulam un nomāc kaulu resorbciju – kaulu noārdīšanas procesus. Bifosfonāti samazina osteoklastu (šūnas, kas noārda kaulaudus) aktivitāti. Ir pierādīts, ka bifosfonāti palielina kaulu minerālo blīvumu, jo tie veicina osteoblastu (šūnu, kas veido kaulaudus) darbību. Tādējādi kauli tiek stiprināti.

   Svarīgi ir pareizi lietot bifosfonātus – obligāti tukšā dūšā (stundu pirms ēšanas), uzdzerot veselu glāzi ūdens. Bifosfonātus nelieto vienā laikā ar citiem medikamentiem un to dara, atrodoties vertikālā pozīcijā, ir ieteicams vairāk kustēties. Dzērieni (arī minerālūdens), ēdieni un daži medikamenti ietekmē bifosfonātu uzsūkšanos, tāpēc šīs zāles ir jālieto tukšā dūšā. Parasti bifosfonātus lieto pēc piecelšanās no rīta. Ievērojot šos ieteikumus, tiek panākta medikamenta atvieglota nonākšana kuņģī un nerodas barības vada kairinājums. Bifosfonātus saturošie preparāti aptiekās ir Fosamax, Steovess, Ribidron, Norifaz, Bonviva, Aclasta u.c.. Tie visi ir recepšu medikamenti.

   Osteoporozes ārstēšanā pielieto arī medikamentus, kas satur monoklonālo antivielu (olbaltumvielas veids). Ievadot organismā šo medikamentu, tā aktīvā viela labi atpazīst specifisku struktūru (to sauc par antigēnu) un piesaistās tai. Šīs specifiskās struktūras jeb antigēni aktivē osteoklastus (šūnas, kas noārda kaulaudus). Tātad, iekļūstot organismā, monoklonāla antiviela nobloķē šos antigēnus, neļaujot izpausties osteoklastu darbībai. Kaulaudi netiek noārdīti, kaulu izturība tiek saglabāta. Populārākais šādas darbības medikaments ir Prolia.

   Sievietēm menopauzes periodā ar izteiktiem menopauzei raksturīgiem simptomiem parasti tiek nozīmēti hormonu aizstājterapijas preparāti jeb HAT. Turklāt menopauzes vecumā sievietēm novēro estrogēnu (sieviešu dzimumhormonu) deficītu, kas savukārt ir visbiežākais osteoporozes attīstības riska faktors sievietēm menopauzes vecumā. Lietojot HAT, sievietēm menopauzes periodā tiek atviegloti nepatīkamie menopauzei raksturīgi simptomi tādi kā karstuma viļņi, sirdsklauves, svīšana u.c.. Hormonu aizstājterapijā izmanto estrogēnus un progestīnus gan atsevišķi, gan tos kombinējot kopā. Visbiežāk lietotais ir aktīvo vielu tibolonu saturošais medikaments – Livial, kuram ir izteikta estrogēna aktivitāte.

   Tātad lietojot HAT, sievietēm menopauzes vecumā tiek kavēti kaulu kataboliski (kaulu noārdoši) procesi. Pateicoties HAT ietilpstošajiem estrogēniem, tiek novērsts kaulu masas zudums un mazināts kaulu lūzumu risks. Tomēr, ņemot vērā speciālistu atzinumus, HAT nav un nevar būt kā bāzes terapija osteoporozes ārstēšanai. Visbiežāk HAT nozīmē sievietēm ar spēcīgi izteiktiem menopauzei raksturīgiem simptomiem un kurām jau ir diagnosticēta osteoporoze.

   Hormonu aizstājterapijai ir noteiktas kontrindikācijas (piemēram, krūts audzējs, asins recekļu jeb trombu esamība vai paaugstināts trombu veidošanās risks u.c.), kā arī ir virkne blakusparādību, piemēram, palielināts krūts vēža risks, tiek negatīvi ietekmēts endometrijs (dzemdes gļotādas slānis) u.c.. Tāpēc tika radīta specifiska zāļu līdzekļu grupa, kura darbojas līdzīgi estrogēnu saturošajiem medikamentiem, bet neizraisa negatīvās ietekmes uz endometriju (neizraisa endometrija proliferāciju – dzemdes gļotādas slāņa šūnu aktīvu vairošanos) un krūts dziedzeriem, kā to dara estrogēnu saturošie preparāti. Šāds zāļu līdzeklis, piemēram, ir Raloxifene Teva (preparāta aktīvā viela ir raloksifēns), kura darbība ir līdzīga estrogēnu darbībai. Raloxifene Teva būtiski palielina gūžas kaula un mugurkaula kaulaudu blīvumu un kopējo organisma minerālvielu masu. Raloxifene samazina kaulu rezorbciju jeb kaulu sabrukšanu. Lietojot raloksifēnu saturošus preparātus, ir jāpievērš stingra uzmanība asinsrites sistēmai, jo paaugstinās asins recekļu jeb trombu veidošanās risks.

   Osteoporozes ārstēšanai izmanto preparātus ar aktīvo vielu teriparatīdu (Forsteo), kas ir identiska cilvēka paratiroīdā hormona daļai. Paratiroīdo hormonu ražo epitēlijķermenīši, kas atrodas uz vairogdziedzera mugurējās virsmas. Paratiroīdais hormons regulē kalcija līmeni asinīs. Teriparatīds palielina kalcija uzsūkšanos no pārtikas un novērš pārmērīgu kalcija izdalīšanos ar urīnu. Tam ir pierādītas kaulu anabolās īpašības, tas nozīmē, kaulaudu veidošanos stimulējošas īpašības. Forsteo pamatā nozīmē sievietēm menopauzes vecumā, ja terapija ar citiem osteoporozi ārstējošiem medikamentiem bijusi neveiksmīga.

   Stroncija ranelāts (preparāti Protelos, Osseor) – osteoporozi ārstējošais medikamets. Kad aktīvā viela (strocija ranelāts) nonāk zarnās, tā atbrīvo stronciju, kas savukārt tiek uzsūkts kaulaudos. Stroncija ranelāta darbības pamatmehānisms ir kaulaudu veidošanās stimulācija un kaulaudu noārdīšanās nomākšana. Vienkāršoti tas palielina kaulaudus veidojošu šūnu sintēzi, aktivititāti un izraisa kaulaudus noārdošu šūnu nāvi. Dažādos zinātniskos pētījumos tika pierādīts, ka stroncija ranelāts uzlabo kaulu stiprību un tādējādi pasargā pret iespējamiem lūzumiem. Stroncija ranelāts ir granulu veidā, kas ir jāizšķīdina glāzē ar ūdeni. To parasti lieto pirms gulētiešanas tukšā dūšā (divas stundas pēc ēšanas). Stroncija ranelātu saturošie medikamenti tiek atzīti kā pirmās izvēles zāļu līdzekļi sievietēm menopauzes vecumā ar diagnosticētu osteoporozi.

   Dažkārt ārsti var kombinēt divas atšķirīgas medikamentu grupas osteoporozes ārstēšanai, piemēram, apvienojot hormonu aizstājterapiju ar kādu no bifosfonātiem. Šāda zāļu līdzekļu kombinācija var būtiski palielināt kaulu minerālo blīvumu salīdzinot ar terapiju ar vienu preparātu. Kā arī ārsts var nozīmēt secīgu osteoporozi ārstējošu medikamentu lietošanu, proti, viss ir atkarīgs no pacienta vecuma, veselības stāvokļa, osteoporozes smaguma pakāpes u.c..

 

Kādā veidā var pasargāt sevi no osteoporozes attīstības?

 

   Kā iesaka speciālisti, katram cilvēkam ir nepieciešams pašiem veicināt savu kaulu veselību. Tas ir jādara cilvēkam jebkurā vecumā. Pirmām kārtām, profilaktiski ir ieteicams lietot pietiekamu kalcija un D vitamīna daudzumu. Otrkārt, censties būt fiziski aktīviem, tas nozīmē, nenodarboties ar profesionālu sportu, bet nodrošināt organismam veselīgu un patīkamu aktivitāti, tādā veidā veicinot skeleta attīstību un optimālu kaulu masas sasniegšanu. Treškārt, ievērot piesardzīgu dzīvesveidu, censties pasargāt sevi no kritieniem. Lai Jums izdodas izsargāties no osteoporozes!

 

Novēlam Jums būt veseliem!

 

Sagatavoja farmaceite Natālija Kovaļevska.

 

 

 

Pielāgota meklēšana

Jautājums
Vai Jūs regulāri lietojat zivju eļļu?


Lietoju periodiski
Jūsu atbilde
 

  Galvenā  Ziņas  Jautājums farmaceitam  Reklāmas iespējas  Autortiesības un atbildība  Autori  Kontakti