Nieres un urīnceļu darbības traucējumi
Gremošana un gremošanas traucējumi
Vīriešu veselība
Sirds un asinsvadu slimības
Vitamīni
Organisma attīrīšanās un atjaunošanās
Imunitāte
Acis un acu darbības traucējumi
Nervu darbības traucējumi
Alerģija
Saaukstēšanās
Sieviešu veselība
Kaitīgie ieradumi
Iesnas un deguns
Āda un ādas slimības
Mutes dobuma higiēna
Aktuālie un citi jautājumi
Galvas smadzeņu darbības traucējumi
Sāpes
Klepus
Aknu un žultspūšļa darbības traucējumi
Ausis un ausu darbības traucējumi
Vēnu slimības
Vakcinācija
Bērnu veselība
Ziņas/Tauki mūsu organismā – kādēļ nepieciešami?
Reklāma

   Sabalansēts uzturs, kā zināms, balstās uz trīs pamatvielu grupām – ogļhidrātiem, olbaltumvielām un taukiem. Ja olbaltumvielas cilvēki uzskata par nepieciešamām organismam, tad ogļhidrāti un, jo sevišķi tauki, bieži vien tiek uzskatīti par lieliem ienaidniekiem. Neskatoties uz to, ka tieši tauki padara mūsu ādu gludu, matus spīdošus, un dara daudz citu labu lietu, pretenziju saraksts, kas pret tiem vērsts, nemazinās. Šoreiz runāsim tieši par taukiem, lai kliedētu populārākos mītus par tiem!

 

Kas ir tauki?

 

   Tauki, runājot ķīmijas valodā, ietilpst lielā organisko savienojumu grupā, ko sauc par lipīdiem. Tauki organismā ietilpst audu un šūnu sastāvā, veidojot to struktūru. Turklāt tauki veido rezerves audos, ko organisms izmanto enerģijas zuduma gadījumos.

 

Ar uzturu uzņemto tauku pārveidošanās organismā

 

   Tauki, nonākot mūsu mutē un pēcāk kuņģī, praktiski netiek pārveidoti. Tauku pārveidošanās jeb šķelšanās notiek galvenokārt tievajās zarnās. Tādam nolūkam cilvēka organismā izdalās žults, kas spēj saķšelt taukus līdz triglicerīdiem. Ar triglicerīdiem zarnu trakts veiksmīgi tiek galā – uzsūc. Triglicerīds – tas ir trīs taukskābju molekulas, savienotas ar glicerīnu. Zarnu traktā daļa triglicerīdu savienojas ar olbaltumvielām un uzsāk cirkulēt organismā. Jā, triglicerīdi pa organismu paši ceļot nemāk, tiem obligāti nepieciešams transportlīdzeklis, ko zinātniski sauc par lipoproteīniem.

   Lipoproteīni mēdz būt dažādi, katram ir savs uzdevums. Piemēram, zema blīvuma lipoptoteīni piegādā taukus no aknām uz organisma dažādiem audiem, bet sliktais, ko tie dara ir tas, ka tie paķer līdzi arī holesterīnu no zarnu trakta, un transportē arī to. Tātad, ja organismā izveidojās holesterīnu saturošie trombi, paaugstinot sirds asinsvadu saslimšanu risku, tad vainojamie ir tieši šie zema blīvuma lipoproteīni. Augsta blīvuma lipoproteīni, tieši pretēji, ir ļoti labi savienojumi, kas savāc holesterīnu un aiznes to uz aknām turpmākajai pārstrādei.

 

Tauku šūnu atslēga – ferments lipāze – jeb kādēļ mēs pieņemamies svarā?

 

   Ja organisms regulāri saņem daudz tauku, tad palīgā nāk ferments lipāze (kas tiek izstrādāts aizkuņģa dziedzerī). Tas slēpj visus liekos taukus šūnās. Lipāze ir kā sava veida atslēga, kas ver durvis taukiem, lai tie viegli varētu nokļūt tauku šūnās. Tieši tādēļ cilvēks pieņemas svarā. Turklāt lipāze var dot pavēli šīm tauku šūnām intensīvi savairoties. Kad cilvēks sāk nodarboties ar sportu, lipāze atver durvis un izlaiž taukus ārā no tauku šūnām, kā rezultātā tauki sadeg. Tikko kā cilvēks pārtrauc sportošanu, tauku šūnas atkal piepildās ar jauniem taukiem. Tas viss notiek pateicoties fermentam – lipāzei.

 

Pamata faktori, kas sekmē tauku deponēšanu jeb uzkrāšanos organismā:

 

  • vecums – jo vecāks cilvēks, jo „labpratāk” tauki deponējas;
  • dzimums – sievietes organismā tauki deponējas ātrāk, kā vīrieša organismā;
  • pārēšanās – regulāri tiek apēsts parāk daudz, un liekais, protams, veido uzkrājumus;
  • sēdošs darbs – tauku enerģija netiek patērēta;
  • lipāzes pārlieku liels daudzums – ģenētiskais faktors.

Kā sadedzināt liekos taukus organismā?

 

   Sadedzināt liekos taukus ir ļoti vienkārši – pareizi sportojot. Pirmajās sportošanas 30 minūtēs organisms reaģē, iztērējot sakrātos cukurus – glikogēnu, un tikai tad, kad cukuru krājumi ir izsīkuši, tiek tērēti tauku krājumi. Tātad – sportojot tauku dedzināšanas process sākas tikai pēc 30 minūtēm! Ja cilvēks to nezina, tad parasti pēc 30 intensīvas sportošanas minūtēm tiek samazināts treniņa temps vai treniņš tiek vispār pabeigts.

   Ir pierādīts, ka zemu kaloriju diētas (dienā uzņem mazāk par 1200 kalorijām) palēnina kopējo organisma vielmaiņu, līdz ar to automātiksi samazina tauku sadedzināšanas ātrumu. Enerģiju, kas cilvēkam nepieciešama, lai paceltu hanteles vai noskrietu krosu, organisms var saņemt divos veidos: pirmkārt, tā var būt ogļhidrātu jeb glikogēnu enerģija un, otrkārt, tauku enerģija.

   Kā piespiest organismu patērēt tieši taukus? Ja Jūs pirms treniņa apēdīsiet ogļhidrātiem bagātus produktus, piemēram, putru, šokolādi, augļu salātus, tad organisms par enerģijas avotu izmantos tieši ogļhidrātus. Arī pats sporta veids ietekmē enerģijas avotu, ko organisms izmantos. Pierādīts, ka aerobika sadedzina vairāk tauku, bet nodarbības uz trenažieriem – vairāk ogļhidrātu. Jo ilgāk cilvēks nodarbojas ar sportu, jo labāk, tieši šis faktors stimulē tauku sadedzināšanu.

 

Kādas ir tauku funkcijas organismā?

 

   Lai arī cik ļoti mums nepatiktu tauki, kas nejauki uzkrājas organismā visnepiemērotākajās vietās, to funkcijas tomēr ir ļoti svarīgas. Taukiem organismā ir enerģētiskās un aizsargfunkcijas. No taukiem organismā veidojas daudzas bioloģiski aktīvās vielas, piemēram, hormoni, vitamīni A un D. Tauku aizsargfunkcijai ir būtiska loma – tauki pasargā organismu no izžūšanas, no mehāniskiem bojājumiem, kā arī no pārsalšanas. Taukiem ir arī depo funkcija – pateicoties tauku depo organismā uzkrājas enerģija un ūdens. Oksidējot (notiekot ķīmiskajai reakcijai) 100 g tauku veidojas 110 g ūdens un atbrīvojas 930 kkal enerģijas.

 

Tauku bioloģiskā vērtība

 

   Tauku bioloģiskā vērtība ir atkarīga no taukos esošajām piesātinātajām un īpaši polinepiesātinātajām taukskābēm, no augu tauku un dzīvnieku tauku proporcijām, vitamīnu A, D un E klātbūtnes tajos.

   Polinepiesātinātās taukskābes tādas kā linolēnskābe un linolskābe nesintezējas cilvēka organismā, tāpēc tās var ieņemt tikai ar uzturu. Ja pilvērtīgi un pietiekami daudz netiek uzņemtas tieši polinepiesātinātās taukskābes, cilvēkam var attīstīties matu, nagu un ādas bojājumi (sausa āda, strutaini veidojumi uz ādas, neveselīga izskata mati), var iestāties enerģijas trūkums, samazinās organisma spējas pretoties infekcijām, var veidoties kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla un citas slimības. Visvairāk polinepiesātināto taukskābju ir augu eļļās, piemēram, linsēklu eļļā, olīveļļā, saulespuķu eļļā, kukurūzas eļļā u.c..

 

Cik daudz tauku jāsaņem ar uzturu ik dienas?

 

   Diennaktī cilvēkam ir jāuzņem 85-110 g tauku. Lai garantētu kvalitatīvu tauku uzņemšanu, uztura speciālisti iesaka dienā obligāti lietot 25 g augu eļļas, 25 g kvalitatīva sviesta un 25-30 g dzīvnieku tauku, piemēram, tos, ko satur gaļas un piena produkti.

   Produkti, kas ir ļoti bagāti ar taukiem, ir sviests, augu eļļa, margarīns, 25% krējums, majonēze, saldais krējums, cūkgaļa, zoss un pīles gaļa, desas, šprotes, saldumi, halva, šokolāde. Mēreni daudz tauku ir šādos produktos: kausētais siers, 9% biezpiens, krējuma saldējums, liellopa gaļa, jēra gaļa, olas, ikri, avokado. Maz tauku satur piens, vājpiena biezpiens, liesais siers, pavisam maz tauku ir graudaugu produktos, maizē, putraimos. Savukārt no augu valsts produktiem ar taukiem bagāti ir rieksti, augļu un augu sēklas.

   Ikdienas uzturā racionāli ir jākombinē gan dzīvnieku valsts tauki, gan augu valsts tauki. Tas nenozīmē, ka ikdienā būtu jāēd trekna cūkgaļa vai pīles gaļa vai kāds cits taukiem piesātināts produkts. Var pagatavot, piemēram, vistu, kuras gaļa arī satur taukus, tikai nedaudz mazāk nekā cūkgaļa. Pie tam vistas tauki satur mononepiesātinātās taukskābes, kas paaugstina šo tauku vērtību cilvēka organismā. Piemēram, salīdzināšanai: viena ēdamkarote olīveļļas satur 10 g mononepiesātināto taukskābju, vienā ēdamkarotē vistas tauku ir 6 g šo mononepiesātināto taukskābju, bet tajā pašā daudzumā saulespuķu eļlas – tikai 2,5 g šo skābju. Pareizi izvēloties pārtikas produktus, Jūs nodrošināsiet savu organismu ar vērtīgajām taukskābēm, kas netiks uzkrātas tauku rezervju papildināšanai, bet gan veiks savas labās funkcijas!

Novēlam Jums būt veseliem!

 

Sagatavoja farmaceite Natālija Kovaļevska

Pielāgota meklēšana

Jautājums
Vai Jūs regulāri lietojat zivju eļļu?


Lietoju periodiski
Jūsu atbilde
 

  Galvenā  Ziņas  Jautājums farmaceitam  Reklāmas iespējas  Autortiesības un atbildība  Autori  Kontakti