Nieres un urīnceļu darbības traucējumi
Gremošana un gremošanas traucējumi
Vīriešu veselība
Sirds un asinsvadu slimības
Vitamīni
Organisma attīrīšanās un atjaunošanās
Imunitāte
Acis un acu darbības traucējumi
Nervu darbības traucējumi
Alerģija
Saaukstēšanās
Sieviešu veselība
Kaitīgie ieradumi
Iesnas un deguns
Āda un ādas slimības
Mutes dobuma higiēna
Aktuālie un citi jautājumi
Galvas smadzeņu darbības traucējumi
Sāpes
Klepus
Aknu un žultspūšļa darbības traucējumi
Ausis un ausu darbības traucējumi
Vēnu slimības
Vakcinācija
Bērnu veselība
Ziņas/DROŠA SAUĻOŠANĀS – svarīgākie jautājumi un atbildes!
Reklāma

   Klāt ir gada siltākais un saulainākais laiks – vasara. Tas ir laiks, kad liela daļa no mums dodas atvaļinājumos un cenšas vairāk laika pavadīt pie dabas jeb vienkārši sakot – bauda lielisko gadalaiku. Protams, neiztrūkstoša vasaras sastāvdaļa ir sauļošanās, kurai mēs katrs ļaujamies dažādu mērķu vadīti – vienam tā ir vēlme iegūt kāroto šokolādes brūno iedegumu, citam vienkārši gribas sasildīties, bet vēl kāds ļaujas saules staru valdzinājumam, jo, viņaprāt, vasara nav vasara, ja nēsi kārtīgi nosauļojies. Taču, lai gan saules stari nenoliedzami spēj uzlabot mūsu garastāvokli, tie ne vienmēr ir labvēlīgi mūsu veselībai. Šoreiz runāsim par to, kas tad ir droša sauļošanās un cik būtiski ir ievērot drošas sauļošanās principus, lai tiešām izbaudītu vasaru nedarot pāri savai veselībai!
 
   KĀ SAULE MUMS VAR KAITĒT?
 
            Pirmais, kas jāzina par saules stariem ir tas, kas šie stari (tie, kas sasniedz zemes virsmu) ir divu veidu – UVA UN UVB stari. Abi staru veidi ir kaitīgi cilvēka ādai un spēj provocēt ādas vēzi, kā arī citas nepatīkamas blakusparādības – ādas sausumu, apdegumu, priekšlaicīgu novecošanos utt. UVA stari ir tie, kas ielaužas dziļi zem ādas virskārtas un izraisa audu priekšlaicīgu novecošanos, savukārt UVB stari skar ādas apakšējo slāni un rada apdegumus. Dabiski mūsu organismam piemīt spēja reaģēt uz saules stariem un tas cenšas sevi aizsargāt – kad saules gaisma skar tavu ādu, šūnas, ko sauc par melanocītiem (tās izvietojušās ādas epidermā jeb virskārtā) izdala vielu melanīnu, kas padara ādu tumšāku tādējādi cenšoties tevi pasargāt no ādas bojājumiem.
 
            Bieži vien cilvēki ir pārliecināti, ka saules stari spēj tiem kaitēt tikai tad, ja tie atrodas tieši zem staru iedarbības – atklātā laukā. Taču izrādās, ka saules stari spēj kaitēt arī spīdot tev virsū caur mājas vai automašīnas logiem! Jaunākās paaudzes automašīnu logi gan tiek pārklāti ar aizsargājošu pārklājumu, taču lielākoties ir vērts ņemt vērā, ka stikls no saules stariem tevi pasargāt pilnībā nav spējīgs! Šie paši noteikumi attiecas arī uz tām vasaras dienām, kad debesis it kā klāj mākoņu kārta – parasti tiek uzskatīts, ka šajās dienās par sevis aizsargāšanu no saules stariem nav jāsatraucas, taču izrādās, ka arī tad, ja diena ir mākoņaina un pat lietaina, saules stari vienalga sasniedz zemes virsu, un līdz ar to arī tavu ādu – lietainās dienās tie ir 20-30% no saules starojuma, taču vienkārši mākoņainā dienā tie ir veseli 60-70%!
 
   CIK ILGI DRĪKST SAUĻOTIES UN KAD TO LABĀK DARĪT?
 
            Tas, cik ilgi konkrētais cilvēks drīkst pavadīt saulē, ir ļoti atkarīgs no tā, kādu tā saukto fototipu šis cilvēks pārstāv. Fototips ir cilvēka ādas tipu klasifikācija pēc krāsas, matu un acu krāsas, vasaras raibumu daudzuma, ādas jūtības pret sauli u.c. Ir pieņemts izdalīt pamatā sešu fototipu cilvēkus (skatīt tabulu). Tie, kas pieder pirmajam fototipam, pie kārotā iedeguma netiks, lai cik ilgi arī atrastos saulē. Taču apdegumi šī tipa cilvēkiem var parādīties jau pēc saulē pavadītām piecām līdz septiņām minūtēm! Jo lielāks ir cilvēka fototips, jo labāk āda panes sauli, ilgāk drīkst uzturēties saules staros, kā arī iedegums veidojas labāks un noturīgāks.
 
            Otrs faktors, kas ļoti ietekmē uzturēšanās ilgumu ir saules aktivitāte, ko var iedalīt gan pēc mēneša, gan dienas stundām. Parasti katru gadu lielākā saules aktivitāte, kas nozīmē arī nopietnāku kaitējumu, ko tās stari var nodarīt mūsu veselībai, ir vērojama tieši vasaras sākumā – maijā un jūnijā. Uz vasaras otro pusi saules aktivitāte samazinās, taču tas, protams, nenozīmē, ka saules stari kļūst nekaitīgi. Savukārt, runājot par diennakts laiku, jāņem vērā, ka no plkst. 11 – 15 zemes virsmu sasniedz vislielākais procents no visas diennakts UV starojuma – tie ir veseli 60%! Atrašanās saules staru ietekmē šajā laikā ir viskaitīgākā tavai ādai un veselībai kopumā. Tādēļ ieteicamākais laiks, lai dotos uz pludmali un baudītu saules peldes, ir laiks līdz 11 rītā un no 15 pēcpusdienā. Jāņem vērā, ka saules ietekme uz ādu ir atkarīga arī no dažādiem blakus faktoriem, piemēram, atrašanās pludmalē pie ūdens spēj ādai nodarīt lielāku kaitējumu kā sauļošanās dārzā, jo ūdens virsma ir papildus elements, kas atstaro saules starus un palielina to iedarbību.
 
            Nereti cilvēki uzskata, ka sauļoties drīkst tik ilgi, kamēr āda vēl nesūrst un nav kļuvusi sarkana, taču ārsti apgalvo, ka, ja šādas pazīmes uz savas ādas novēro, tad tas liecina par to, ka ādai saules staru jau ir krietni par daudz. Veselīga sauļošanās ir tāda, kura uz ādas neatstāj bojājumus – pēc sauļošanās tu nedrīksti izjust ne niezi, ne sūrstēšanu vai sāpes! Visas iepriekš minētās pazīmes liecina par to, ka āda jau ir apdegusi, tātad – cietusi no saules staru kaitīgās ietekmes un sauļošanās ir nekavējoties jāpārtrauc.
 
   VAI UN KĀDUS SAULES AIZSARGLĪDZEKĻUS LIETOT?
 
            Atrodoties saulē aizsargkrēmu lietošana ir vairāk nekā obligāta, jo šis ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi no saules staru kaitīgās ietekmes, kādai mēs esam pakļauti visas vasaras garumā! Turklāt, ļoti būtiski ir atcerēties, ka saules aizsargkrēmi ir jālieto arī ikdienā, nevis tikai dodoties uz pludmali! Arī atrodoties ceļā uz darbu, vai strādājot kādus darbus zem klajas debess, noteikti ir jāpadomā par piemērotu ādas aizsardzību. Izvēloties savu saules aizsargkrēmu, pirmais, kam jāpievērš uzmanība, ir tas, vai šis krēms sola aizsardzību pret abu veidu (UVA un UVB) stariem! Otrkārt ir jāņem vērā, cik stiprs ir krēma aizsargfaktors jeb tā dēvētais SPF! Šobrīd pasaulē tiek uzskatīts, ka cilvēkam, neatkarīgi no ādas tipa, būtu jāizvēlas krēmi ar pēc iespējas lielāku aizsargfaktoru, kas parasti ir 30-50, taču klasiski ārsti stāsta, ka aizsargfaktors būtu jāizvēlas vadoties pēc sava jau minētā fototipa! Izmantojot zemāk redzamo tabulu tu vari noteikt savu ādas fototipu, kā arī uzzināt, kāda stipruma aizsargfaktors būtu piemērots un ieteicams tieši tavai ādai!
 
            Lietojot saules aizsargkrēmus, jāņem vērā vēl dažas būtiskas nianses – piemēram, tas, ka ne vienmēr sejai un ķermenim ir ieteicams izvēlēties un lietot vienu un to pašu aizsargkrēmu! Speciālisti apgalvo, ka sejai vienmēr ir lietderīgāk izvēlēties krēmu vai cita tipa aizsarglīdzekli, kurš satur augstāku SPF, jo tieši seja ir tā mūsu ķermeņa zona, kas saulei tiek pakļauta teju vai visu laiku un tādēļ tā arī ir pirmā, kuras āda tiek nopietni bojāta staru ietekmē! Tātad, ja savam ķermenim tu izvēlies aizsarglīdzekli ar SPF 25, tad sejai nebaidies lietot līdzekli ar SPF 30 un pat 50! Katrā ziņā – āda par to tev pateiks lielu paldies!
 
            Vēl kāda būtiska lieta, ko ņemt vērā – aizsarglīdzeklis ir jāuzklāj uz ādas jau pirms došanās saulē, nevis jau atrodoties tajā! Turklāt būtiski ir izpētīt konkrētā produkta etiķeti, jo katram līdzeklim var būt savs rekomendējamais laiks, kad to uzklāt! Vidēji parasti tās ir aptuveni 20-30 minūtes pirms došanās saulē! Šis laiks ir nepieciešam, lai attiecīgais līdzeklis spētu iesūkties ādā un sākt savu darbību, jo tikai tad, nonākot saules staru ietekmē, tas spēs viskvalitatīvāk aizsargāt tavu ādu! Atceries – neviens saules aizsarglīdzeklis nav tik spēcīgs, lai aizsargātu tavu ādu visas dienas garumā! Tādēļ vasaras periodā ieteicams kādu saules aizsargkrēmu vienmēr nēsāt sev līdzi, jo tā atkārtota lietošana dienas laikā, ja saulē jāuzturas daudz, ir obligāta. Sevišķi tas jāņem vērā dodoties uz pludmali un vēl jo vairāk – ja dodies arī ūdenī! Tādos gadījumos ieteicams pievērst uzmanību tiem aizsarglīdzekļiem, kas ir ūdensnoturīgi, taču arī tie dienas gaitā jāatjauno!
 
ĀDAS FOTOTIPU KLASIFIKĀCIJA
FOTOTIPS
I
II
III
IV
V
VI
ĀDAS KRĀSA BEZ SAUĻOŠANĀS
Ļoti gaiša, maiga plāna un jūtīga
Gaiša, maigi rosīga un jūtīga
Gaiša vai vidēja
Olīvkrāsas, brūngana, vidēji tumša
Tumša vai ļoti brūna
Ļoti tumša
DABĪGĀ MATU KRĀSA
Gaiši, dzeltenīgi vai rudi
Blondi, gaiši brūni vai kastaņkrāsas
Brūni vai kastaņbrūni
Tumši – kastaņbrūni vai melni
Tumši brūni, melni
Melni
ACU KRĀSA
Zilas, zaļas vai pelēkas
Pelēcīgi zaļas vai pelēcīgi zilas
Gaiši brūnas, tumši zaļas vai tumši pelēkas
Tumši brūnas
Tumši brūnas vai praktiski melnas
Melni brūnas
VASARAS RAIBUMI
Daudz – gan uz sejas, gan visa ķermeņa
Vidēji daudz – var būt gan uz sejas, gan ķermeņa
Reti
Neveidojas
Neveidojas
Neveidojas
JŪTĪGUMS PRET SAULI
Vienmēr kļūst sarkana un apdeg
Bieži apdeg
Dažkārt apdeg
Reti apdeg
Reti apdeg
Praktiski nekad neapdeg
IEDEGUMS
Praktiski nekad neiesauļojas
Nedaudz iesauļojas
Pamazām taču iesauļojas
Viegli iesauļojas
Viegli iesauļojas – tumšs iedegums
Tumšs un noturīgs
DABĪGĀS AIZSARGSPĒJAS
Ļoti vājas
Vājas
Nelielas
Diezgan lielas
Lielas
Spēcīgas
IETEICAMAIS SPF
SPF 30 un 50+
SPF 25 un 30
SPF 15-20
SPF 10-15
SPF 5-10
SPF 5
 
   VAI AIZSARGLĪDZEKĻI JĀLIETO TIKAI ĶERMENIM?
 
            Uzskats, ka saules aizsarglīdzeklis ir jālieto tikai ķermeņa ādai nav pareizs. Ļoti būtiski ir lietot saules aizsargkosmētiku arī sejas ādai, ādai ap acīm, maigajai lūpu ādai un arī matiem! Sejas āda, āda ap acīm un lūpu āda ir tās ķermeņa daļas, kas saulei pakļautas teju visu laiku, jo netiek piesegtas! Tādēļ, lai izvairītos no ādas bojājumiem un pāragras novecošanās, lietot aizsargkrēmus ir īpaši būtiski. Otra lieta ir mati, kas arī tiešā veidā ir pakļauti saules ietekmei, turklāt saule bojā gan pašus matus, gan pamatīgi sausina arī galvas ādu, kā rezultātā var rasties pat tādas problēmas, kā matu izkrišana un lūšana. Sevišķi tas attiecas uz sievietēm, kas savu galvas rotu ir kādā veidā ķīmiski uzskaistinājušas – krāsojušas, balinājušas, likušas ilgviļņus utt. lai aizsargātu matus un galvas ādu no saules ietekmes, arī tiem ir jālieto īpašie aizsarglīdzekļi, kuru klāsts gan veikalu, gan aptieku plauktos ir gana plašs – gan pirms, gan pēc sauļošanās un arī tās laikā!
 
            Ārsti iesaka vasaras sezonā, sevišķi dodoties uz pludmali, lietot galvas segas – lakatiņus, cepures u.c. Tādējādi ir iespējams nošaut trīs zaķus ar vienu šāvienu – pasargāt matus un galvas ādu no saules radītiem bojājumiem, pasargāt sevi no saules dūriena, kā arī pasargāt sejas ādu.
 
   KO DARĪT, JA RADIES SAULES APDEGUMS?
 
            Saules apdegumiem izšķir divas pakāpes, taču tā smagumu nosaka ne tikai apdeguma pakāpe, bet arī kopējais skartais ķermeņa laukums – jo tas lielāks, jo smagāks vērtējams apdegums. Pirmās pakāpes ķermeņa apdegumi, kas radušies saules staru ietekmē ir tie, kuri izpaužas kā ādas apsārtums, nieze, dedzināšana u.c. subjektīvas sajūtas, kas katram cilvēkam var būt stipri individuālas. Otrās pakāpes apdegums, kas radies pārmērīgi sauļojoties jau ir acīm redzami ādas bojājumi, kas parasti izpaužas pūslīšu veidā. Uz saules skartās ādas virsmas veidojas pūslīši ar caurspīdīgu šķidrumu iekšā. Ja cilvēku ir piemeklējis pirmās pakāpes saules apdegums, tad ar to parasti iespējams tikt galā mājas apstākļos, taču ar otrās pakāpes apdegumu noteikti ir jāmeklē medicīniska palīdzība! Taču nereti tāda būs nepieciešama arī pirmās pakāpes apdeguma gadījumā, ja kopējais ķermeņa laukums, kas cietis no saules stariem ir ļoti liels, piemēram, praktiski viss ķermenis, kā tas mēdz gadīties, ja cilvēks pārāk ilgu laiku pavadījis pludmalē. Šādos gadījumos var celties ķermeņa temperatūra, reibt un sāpēt galva, kā arī parādīties citas pazīmes, kas liecina ne tikai par apdegumu, bet reizēm arī par saules dūrienu.
 
            Ja ir radies pirmās pakāpes apdegums, noteikti ieteicams izmantot speciālus šim nolūkam paredzētus līdzekļus – pēc sauļošanās kosmētiku. Taču jāņem vērā – pēc sauļošanās kosmētika iedalās divās grupās. Pirmās grupas līdzekļi ir tie, kas paredzēti pēc uzturēšanās saulē, lai sniegtu ādai zaudēto mitrumu, nomierinātu to utt. Otrā grupa ir jau medicīniski līdzekļi, ko parasti var nopirkt aptiekās un tie paredzēti tieši apdegumu ārstēšanai, ādas nomierināšanai, sāpju mazināšanai, kā arī palīdz novērst ādas lobīšanos u.c. nepatīkamas sekas, kas var rasties apdeguma gadījumā.
 
   SAUĻOŠANĀS UN DZIMUMZĪMES
 
            To, ka pārmērīga sauļošanās spēj provocēt ādas vēzi, šķiet ir dzirdējuši visi. Ne velti tieši dzimumzīmes ir tās, kam vasaras laikā (un ne tikai) ir jāpievērš pastiprināta uzmanība un mazāko šaubu gadījumā vēlams konsultēties ar ārstu. Par normu tiek uzskatīta situācija, kad vasaras beigās uz ķermeņa esošās dzimumzīmes ir palikušas tumšākas, nekā bijušas vasaras sākumā, taču galvenā uzmanība jāpievērš tam, vai nav mainījusies dzimumzīmju forma, lielums un krāsa! Vienkāršākais veids, kā to darīt mājas apstākļos, ir vadīties pēc tā dēvētās ABCDE metodes:
 
·         A – dzimumzīme kļuvusi asimetriska;
·         B – dzimumzīmei parādījušās nevienādas robežas;
·         C – dzimumzīmei ir mainījusies krāsa (piemēram, no brūnas uz sarkanu) un to ir kļuvis izteikti vairāk, kā līdz šim (līdz 30 gadu vecumam var rasties jaunas dzimumzīmes, taču tās nedrīkst atbilst kādam no ABCDE parametriem);
·         D – dzimumzīme kļūst lielāka;
·         E – dzimumzīmei ir novērojamas virsmas izmaiņas, piemēram, to klāj krevele, tā kļuvusi zvīņaina, asiņo, sulo u.c.
 
Ja rodas kaut mazākās aizdomas par kādām dzimumzīmju izmaiņām, ieteicams nekavēties un doties pie speciālistiem uz pārbaudi, jo laicīgi atklātas problēmas vienmēr labāk padodas ārstēšanai. Ja nekādu bažu nav, tad labākais laiks, kad veikt savu dzimumzīmju apskati ir tieši pavasaris pirms sauļošanās un rudens, aptuveni mēnesi pēc sauļošanās. Nereti sabiedrībā valda uzskats, ka tiem cilvēkiem, kam dzimumzīmju daudzums ir lielāks, kā citiem, risks saslimt ar ādas vēzi ir lielāks. Ārsti apgalvo, ka tā gluži nav, jo saslimstību nenosaka vien dzimumzīmju skaits, bet arī citi faktori, piemēram, iedzimtība. Taču, ja cilvēkam ir daudz dzimumzīmju, tomēr ir vēl vairāk jāpiedomā par drošu sauļošanos un uzmanīgi jāseko līdzi tam, vai kāda no dzimumzīmēm nemaina izskatu. Ieteicams arī vismaz reizi gadā apmeklēt ārstu-dermatologu, kas aplūko dzimumzīmes un vispārējo ādas stāvokli. Sevišķi tas attiecas uz cilvēkiem, kuriem ir vairāk nekā 100 dzimumzīmes, kādas no tām diametrs ir lielāks par 5mm, kopumā āda ir gaiša un atbilst pirmajam vai otrajam fototipam, dzīves laikā ir gūti saules apdegumi.
 
   Teksta autore: Krista Bērziņa
Pielāgota meklēšana

Jautājums
Vai Jūs regulāri lietojat zivju eļļu?


Lietoju periodiski
Jūsu atbilde
 

  Galvenā  Ziņas  Jautājums farmaceitam  Reklāmas iespējas  Autortiesības un atbildība  Autori  Kontakti