Nieres un urīnceļu darbības traucējumi
Gremošana un gremošanas traucējumi
Vīriešu veselība
Sirds un asinsvadu slimības
Vitamīni
Organisma attīrīšanās un atjaunošanās
Imunitāte
Acis un acu darbības traucējumi
Nervu darbības traucējumi
Alerģija
Saaukstēšanās
Sieviešu veselība
Kaitīgie ieradumi
Iesnas un deguns
Āda un ādas slimības
Mutes dobuma higiēna
Aktuālie un citi jautājumi
Galvas smadzeņu darbības traucējumi
Sāpes
Klepus
Aknu un žultspūšļa darbības traucējumi
Ausis un ausu darbības traucējumi
Vēnu slimības
Vakcinācija
Bērnu veselība
Ziņas/Nelūgtais viesis – PINNES
Reklāma

   Pinnes jeb vienkārši pumpas ir kas tāds, ko pazīstam teju mēs visi. Pusaudžu gados tās mēdz piemeklēt lielāko daļu no mums, un gandrīz ikviens zina, ko nozīmē pumpa uz deguna gala, kas uzmetas tieši pirms svarīga pasākuma, randiņa vai ballītes. Taču reizēm gadās tā, ka šīs, it kā tik nevainīgās pumpas, spēj pamatīgi sagandēt dzīvi un patiesībā atstāj visai negatīvu ietekmi uz mūsu ikdienu kopumā. Turklāt, arī tad, kad pusaudžu gadi jau aiz muguras, pinnes tik un tā pa īstam pazust nevēlas un turpina par sevi atgādināt visnepiemērotākajos dzīves brīžos. Kas tad īsti ir pinnes? Kādēļ tās rodas? Kā vislabāk tās ārstēt? Par to visu runāsim šoreiz – lasi tālāk un uzzini!
 
   KAS IR PINNES?
 
            Pēc savas definīcijas pinnes ir ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība, aizsprostojoties tauku dziedzeru izvadkanāliem un tajos iekļūstot infekcijai. Piņņu latīniskais nosaukums ir Acne vulgaris (parastās pinnes). Parasti šī slimība ir hroniska, tā norisinās ar uzlabošanās un pasliktināšanās periodiem. Pinnes nav nedz bīstama, nedz lipīga slimība, tomēr nepievilcīgā izskata dēļ, ko tā cilvēkam rada, tā ietekmē slimnieka psihi un nereti rada zemu pašvērtējumu. Slimnieki mēdz slikti adaptēties sociālajā vidē un noslēgties no citiem.
            Pinnes parasti parādās pusaudžiem pubertātes periodā – lielākā vai mazākā mērā tās tiek novērotas gandrīz katram pusaudzim. Daļai šī slimība pāriet pati no sevis līdz ar pubertātes beigām, taču tā tas nav visos gadījumos. Statistika rāda, ka vecumā no 12 – 24 gadiem aptuveni 60 – 85% jauniešu cieš no pinnēm. Pirmās pinnes parasti parādās vecumā no 12 – 13 gadiem, slimība savu kulmināciju sasniedz 17 – 20 gadu vecumā un tad sāk pakāpeniski pāriet. Taču aptuveni 7 % gadījumu pinnes var turpināties līdz pat 40 gadu vecumam un ilgāk.
            Lai gan pinnes lielākajā daļā gadījumu ir novērojamas tieši uz sejas ādas, tomēr nereti tās mēdz lokalizēties arī uz pleciem, krūtīm un muguras. Uz sejas tās visbiežāk sastopamas pieres, deguna, vaigu centrālās daļas un zoda apvidū.
            Pinnes mēdz izdalīt sešos veidos pēc to izskata, pazīmēm un attīstības stadijas:
·         Baltie komedoni – parasts poru aizsprostojums, ko izraisa pārmērīga tauku dziedzeru darbība;
·         Melnie komedoni – poru aizsprostojums ar melnu punktiņu virspusē, kas ir oksidējies taukvielās esošais dzelzs;
·         Papulas – sarkanas pumpas, kurām vēl nav strutainas galviņas (tās ir pinnes sākuma stadijā);
·         Pustulas – sarkanas pumpas, kurām jau ir izveidojusies strutaina galviņa;
·         Mezgli un cistas – lielas, sarkanas pumpas ar jau ievērojami lielu strutu kamolu galviņā – šajā gadījumā jau parastajai pinnei klāt ir nākusi arī zemādā ieviesusies infekcija un šī ir vērtējama jau kā smaga pinņu forma;
·         Nodulas – Pumpa, kas veidojas ādas dziļākajos slāņos, no virspuses tā var būt redzama ļoti minimāli, taču parasti ir ļoti sāpīga. Arī smaga pinņu forma.
 
   KĀDĒĻ PINNES RODAS, UN KAS PROVOCĒ TO RAŠANOS?
 
            Ir izdalāmi četri galvenie iemesli, kuru dēļ parasti rodas pinnes:
 
·         Pastiprināta tauku dziedzeru darbība jeb seboreja. Tauku dziedzeru darbību regulē dzimumhormoni – tie nosaka tauku dziedzeru lielumu, funkciju spējas, kā arī to saražotā sekrēta sastāvu. Dzimumnobriešanas periodā, pastiprinoties dzimumhormonu izstrādei un to līmeņu svārstībām, rodas ādas problēmas – taukaina sejas āda un galvas matainā daļa, poru nosprostošanās un pinnes. Pinņu attīstību veicina tieši androgēnā hormona daudzuma palielināšanās pusaudža organismā – pieaugot šī hormona līmenim cilvēka asinīs, tauku dziedzeri sāk pastiprināti ražot sebumu, kas gar mata stiebru virzās uz ādas virsmu, lai ieeļļotu un pasargātu ādu.Taču hormonu ietekmē šī sebuma ir pārlieku daudz un tas sāk gluži vienkārši sakot salipt – veidojas baltie komedoni, pēc tam melnie un tad jau arī pati pinne.
·         Pārragošanās un nolobīšanās traucējumi epidermā, kas aizsprosto mata folikulu
Ādas virskārta jeb epidermas raga slāņa šūnas jau minēto hormonu ietekmē sāk pastiprināti zvīņoties un lobīties. Šī procesa rezultātā var rasties aizsprostojums mata folikulā un tauku dziedzeru ražotais sebums vairs nav spējīgs izlauzties ādas virspusē. Tādējādi rodas sastrēgums, kā rezultātā var rasties baltais komedons, kas pēc laika kļūst par melno komedonu un izraisa pinni.
·         Baktērijas Propionibacterium acne pārmērīga vairošanās. Pastiprinātā tauku dziedzeru darbība, nosprostotie matu folikuli un tauku sekrēta sabiezējumi ir lieliska vide, kurā ļoti labprāt vairojas baktērija Propionibacteria acne, kas arī ir atbildīga par to, ka rodas iekaisums un veidojas pinne. Jāmin, ka šī baktērija mūsu ādā neuzrodas nez no kurienes, tā vienmēr ir uz mūsu ādas, taču labvēlīgos apstākļos, tādos, kā iepriekš minētie, šī baktērija var pastiprināti savairoties un līdz ar to radīt ādas problēmas jeb pinnes.
·         Apkārtējo audu iekaisuma reakcija. Propionibacteria acne baktēriju izstrādātie vielmaiņas galaprodukti veicina mata folikula sieniņu plīsumu un tā satura nonākšanu ādā. Apkārt esošie audi uz šo procesu var reaģēt ar iekaisumu un strutainu izsitumu parādīšanos.
 
Nu mums ir skaidrs, kas tad izraisa pašu pinņu rašanos, taču jautājums ir viens – kādēļ ir cilvēki, kurus pinnes nenomoka un tādi, kuriem tās vienmēr ir sagādājušas problēmas? Kas ir tie iemesli, kas var provocēt pinņu aktivitāti uz mūsu ādas? Izrādās, ka mediķi ir izdalījuši veselus septiņus faktorus, kas ir spējīgi ietekmēt un provocēt pinņu veidošanos:
·         Iedzimtība. Iedzimtība nosaka ļoti daudz, piemēram, to, kāds ir sejas ādas tips, kādas ir tauku dziedzeru īpatnības, kāda ir organisma jūtība pret hormonālajām izmaiņām, ietekmēm utt. Ja vecākiem ir bijušas problēmas ar pinnēm, tad ļoti iespējams, ar tām nāksies saskarties arī bērniem. Pēc savas būtības iedzimtības faktorus nav iespējams mainīt, tos ir iespējams vien nosacīt, lai zinātu kā attiecīgi rīkoties, ko sagaidīt un kā ārstēt radušās problēmas.
·         Dzimumhormonu svārstības. Ir skaidrs, ka dzimumhormonu svārstības tiešā veidā ietekmē izmaiņas ādā un arī piņņu rašanos.Taču, ja pusaudža vecumā šīs dzimumhormonu svārstības ir visai normāla parādība, tad jau pieaugušā vecumā tas gluži tā nav. Dzimumhormonu svārstības ir iespējams noregulēt un līdzsvarot, tādējādi arī uzlabojot savas ādas stāvokli. Protams, lai noskaidrotu kādas ir hormonu attiecības, jānodod asinsanalīzes un jākonsultējas ar ārstu.
·         Imūnsistēmas stāvoklis. Imūnsistēma ir tiešā veidā saistīta ar mūsu organisma veselības stāvokli un visām izmaiņām tajā. Ja imūnsistēma ir novājināta, tad jebkurai slimībai vai infekcijai ir vieglāk iekļūt mūsu organismā. Tā tas ir arī pinņu gadījumā – imūnsistēmas traucējumu rezultātā ādas aizsargspējas ievērojami pazeminās un slimība nepārprotami progresē.
·         Nervu sistēmas stāvoklis. Ir divu veidu valdošie uzskati, kas ir radikāli atšķirīgi – pirmais, ka nervu sistēma neietekmē pinņu veidošanos, un otrais, ka tā to ietekmē tiešā veidā. Patiesība ir kaut kur pa vidu. Nervu sistēmas traucējumi – stresi, pārslodze, psihoemocionāla spriedze utt. tiešā veidā neizraisa pinņu rašanos, taču tā pilnīgi noteikti ietekmē mūsu imūnsistēmu, kuras novājinātības rezultātā pinnes noteikti var saasināties un parādīties.
·         Organisma vispārējais veselības stāvoklis un citas slimības. Ja organismā ir kāds hronisks iekaisums, tas pilnīgi noteikti var pasliktināt arī ādas stāvokli. Tātad, ja pinnes cilvēku ir pārsteigušas negaidot un nav īsti saprotama to izcelsme, tad ir ļoti ieteicams pārbaudīt savu veselību, jo pat tāda lieta, kā iekaisis zobs, var provocēt ādas stāvokļa pasliktināšanos.
·         Medikamentu lietošana. Ir noteiktas medikamentu grupas, kuru ilgstoša lietošana var izraisīt pinnēm līdzīgas izpausmes uz ādas. Viens no šādiem medikamentiem – piemēram, B grupas vitamīnu ilgstoša lietošana.
·         Pārmērīga ultravioleto staru ietekme. Pārlieku bieži pakļaujot sevi un savu ādu ultravioletajiem stariem, piemēram, bieži sauļojoties solārijā, tiek veicināta ādas dabīgā aizsargmehānisma reaģēšana uz šo pāridarījumu ar raga kārtas šūnu pastiprinātu veidošanos (lai aizsargātu ādu) un nolobīšanās traucējumiem, kas, protams, ļoti bieži veicina pinņu rašanos.
 
   IZPLATĪTĀKIE MĪTI PAR PINNĒM
 
            Tā kā pinnes ir ļoti izplatīta ādas slimība, tad ir skaidrs, ka sabiedrībā ir arī aktīvi izplatījušies vairāki mīti par pinņu rašanās iemesliem, kā arī par to ārstēšanu. Lielākā daļa šo mītu ir absolūti aplami un tiem nav nekāda medicīniska pamatojuma. Paši populārākie no visiem mītiem par pinnēm ir šādi:
·         Pinnes apdraud tikai cilvēkus ar taukainu sejas ādu. Lai gan lielākajā daļā gadījumu tiešām ir tā, ka pinnes vairāk raksturīgas cilvēkiem ar jauktu vai taukainu sejas ādas tipu, tomēr no tām nav pasargāti arī cilvēki ar sausu ādas tipu. Nav jābrīnās par tādiem gadījumiem, kad cilvēkam ar sausu un pat ļoti sausu ādu ir pinnes, kamēr citam ar taukainu un pat ļoti taukainu ādas tipu, pinnes neattīstās. Galvenā loma tomēr ir iedzimtībai, nevis pašam ādas tipam – ja cilvēkam ģenētiski ir nosliece uz pinņu veidošanos, tad ādas tips paliek otrajā plānā.
·         Pinnes rodas no nepareiza uztura. Ļoti bieži dzirdēti ir apgalvojumi, ka pinnes metās no šokolādes un čipšu ēšanas vai gāzētu limonāžu dzeršanas, taču arī šis mīts tomēr nav patiess. Protams, nevar neminēt nepareiza un ar nepieciešamajām uzturvielām nabadzīga uztura slikto ietekmi uz veselību un imunitāti kopumā, kas, protams, var būt daļēji saistīts arī ar pinņu veidošanos. Tomēr kopumā našķiem nav pati būtiskākā loma tajā vai konkrētajam cilvēkam pinnes attīstās, vai tomēr nē. Protams, veselīgs un ar visiem nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām bagāts uzturs ir nepieciešams un ieteicams ikvienam cilvēkam, jo tas noteikti uzlabos veselības stāvokli kopumā un stiprinās arī imunitāti.
·         Pinnes ir higiēnas neievērošanas rezultāts. Daudzi cilvēki uzskata, ka pinnes ir rezultāts tam, ka netiek ievērota higiēna. Tomēr tā gluži nav. Nereti gadās arī tā, ka pinnes ļoti nomoka cilvēkus, kas pastiprināti rūpējas par savu ādu – pārmērīga sejas ādas mazgāšana un berzēšana var kairināt ādu un veicināt baktēriju nokļūšanu tajā, tādējādi padarot kopējo stāvokli vēl smagāku. Protams, āda ir jāmazgā un tas jādara divas reizes dienā, taču šim nolūkam jāizmanto ļoti maigi kosmētiskie līdzekļi un pašas pinnes ir jāārstē, jo tikai no ādas mazgāšanas, tās vien nepāries.
·         Pinnes ir infekcijas slimība, ar kuru var inficēties no cilvēka, kam ir pinnes. Šis mīts ir absolūti nepatiess. Pinnes NAV infekcijas slimība un ar to NEVAR inficēties no cilvēka, kuram jau ir pinnes vai no šī cilvēka lietotajiem sadzīves priekšmetiem!
·         Pinnes izraisa nepareizi lietoti kosmētikas līdzekļi. Nepareizi lietoti un ādas tipam neatbilstoši kosmētikas līdzekļi nevar izraisīt pinņu veidošanos. Jā, tie var ietekmēt jau esošās pinnes un nedaudz pasliktināt situāciju, tomēr kosmētikas līdzekļu lietošanai nav primāras saistības ar to, vai cilvēkam ir vai nav pinnes. Savukārt pareizu un atbilstoši izvēlētu kosmētikas līdzekļu lietošana var ādas stāvokli uzlabot un palīdzēt cīņā ar pinnēm.
·         Pinnes izraisa pastiprināta fiziskā slodze un pārmērīga svīšana. Pastiprinātas fiziskās slodzes un ar to saistītās svīšanas gadījumā cilvēkam gluži vienkārši jāievēro personīgā higiēna un viss. Pinņu rašanās nekādā gadījumā nav ar to saistīta. Vēl jo vairāk – fiziskā slodze normas robežās tikai labvēlīgi ietekmē imunitāti un cilvēka veselības stāvokli kopumā.
·         Pinnes nevajag ārstēt, jāgaida līdz tās pašas izzudīs. Nereti ir dzirdēti izteikumi par to, ka pinnes ir pusaudžu slimība, kurai nav jāpievērš uzmanība, jo tā pāries pati no sevis. Taču arī šis mīts nav patiess, jo pinnes ir jāārstē un tas jādara savlaicīgi! Ir muļķīgi gaidīt brīdi, kad pinnes pāries pašas no sevis, jo ir situācijas, kad tas tā nemaz nenotiek, turklāt ielaista slimība var draudēt ar rētu veidošanos uz sejas u.c. nepatīkamām sekām.
 
   PINŅU ĀRSTĒŠANA
 
            Pareizas pinņu ārstēšanas izvēle ir atkarīga no pinņu rašanās cēloņiem, slimības smaguma pakāpes (viegla, vidēja, vai smaga slimības forma), slimības gaitas un individuālām ādas īpatnībām. Efektīva pinņu ārstēšanas metode būs tikai tāda, kas darbosies uz visiem pinņu rašanās mehānismiem. Taču tā kā pinnes ir pieskaitāmas pie hroniskajām slimībām, tad arī to ārstēšanas procesā ir jāapbruņojas ar lielu pacietību, jo pirmie ārstēšanās rezultāti būs vērojami tikai pēc vairākiem mēnešiem. Galvenie pinņu ārstēšanas principi ir samazināt tauku dziedzeru sekrēciju, samazināt baktēriju vairošanos ādā, normalizēt pārragošanās un nolobīšanās traucējumus epidermā, kā arī novērst jau radušos iekaisumu.
            Uzsākot pinņu ārstēšanu noteikti ir ieteicams doties pie dermatologa, jo tikai speciālists spēs precīzi noteikt slimības rašanās iemeslu, kā arī izstrādāt tam visatbilstošāko ārstēšanās terapiju. Dermatologs arī būs tas, kurš visprecīzāk noteiks iespējamo slimības smaguma pakāpi, kas var būt vai nu viegla, vai vidēja, vai arī smaga. Tas ir ļoti būtiski, jo ārstēšana katrā no šīm pakāpēm atšķiras. Pacientam ar vieglu vai vidēju slimības pakāpi vislielākā uzmanība būs jāpievērš tieši ādas kopšanai un pinņu ārstēšanai no ārpuses, taču pacientiem ar smagu slimības formu, ļoti iespējams, būs jālieto arī kādi iekšķīgi medikamenti, kurus ieteiks tieši ārstējošais ārsts.
            Protams, liela daļa cilvēku sākotnēji cenšas ar pinnēm tikt galā pašārstēšanās ceļā mājas apstākļos. Taču ir jāņem vērā apstākļi, kuros noteikti vajadzētu doties pie speciālista, nevis turpināt veikt pašārstēšanos:
·         Ja pinnes nomoka jau ilgu laiku, turklāt to skaits palielinās (tas liecina par to, ka pašārstēšanās nav efektīva);
·         Ja pinnes metās vienā un tajā pašā vietā (tas var liecināt par tauku dziedzeru iekaisumiem vai konkrētām saslimšanām organismā);
·         Ja pinnes metās arī pēc 30 gadu vecuma (arī tas var būt saistīts ar iekaisumu organismā);
·         Ja pinnes ir ļoti lielas un sāpīgas;
·         Ja pinnes būtiski traucē jūsu izskatam un līdz ar to arī pašsajūtai;
·         Ja pinnes izraisa rētu veidošanos uz jūsu ādas;
·         Ja jūs aktīvi lietojat aptiekās pieejamos bezrecepšu medikamentus pinņu ārstēšanai, taču to rezultāti jūs neapmierina.
 
   TAUTAS LĪDZEKĻI PINŅU ĀRSTĒŠANĀ
 
            Ir pieejami ļoti daudz un dažādi tautas līdzekļi, kuriem vērts pievērst uzmanību arī tādas slimības, kā pinņu ārstēšanā. Protams, neviens no šiem līdzekļiem nevar pilnībā atbrīvot no pinnēm, taču tie ir ieteicami lietošanai papildus citām ārstēšanās metodēm, jo noteikti labvēlīgi ietekmēs ādu un pacienta veselības stāvokli kopumā.
·         Divšķautņu asinszāle – no tās gatavo novārījumu. Ņem 1 ēdamkaroti drogas uz 1 glāzi vāroša ūdens, ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkāš. Lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas. Nedrīkst pārdozēt un lietot ļoti ilgstoši.
·         Bērzs – gatavo uzlējumu. Ņem 2 ēdamkarotes drogas uz 1/2 litru vāroša ūdens. Karsē 10 minūtes ūdens peldē, pēc tam ļauj ievilkties vēl 30 minūtes, tad izkāš. Lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas.
·         Pienene – gatavo uzlējumu. Ņem 1 ēdamkaroti drogu, kas pagatavotas no pieneņu saknēm, uz vienu glāzi vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 2 stundas, tad izkāš. Lieto pa 2 ēdamkarotēm 3-4 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.
·         Raugs – to lieto iekšķīgi 2-4 tējkarotes dienā. Raugam piemīt spēja attīrīt ādu no iekšienes, turklāt tas satur ādai nepieciešamos B grupas vitamīnus. Protams, var lietot arī aptiekās nopērkamās rauga tabletes.
·         Baltais un zilais māls (nopērkams arī veikalos un aptiekās) – no tā pagatavo sejas masku, kas vieglos pinņu gadījumos palīdz regulēt tauku daudzumu uz ādas, kā arī cīnīties un novērs iekaisumu.
           
   BEZRECEPŠU LĪDZEKĻI PINŅU ĀRSTĒŠANĀ
 
            Mūsdienās gan veikalu, gan aptieku plauktos pieejamo līdzekļu klāsts, kas paredzēti pinņu ārstēšanai ir ļoti daudzveidīgs un iespaidīgs. Taču nereti gadās tā, ka nonākot situācijā, kad kāds no šiem līdzekļiem ir nepieciešams, mēs vairs nespējam orientēties šajā plašajā klāstā un gluži vienkārši apjūkam tajā. Kādi tad ir pazīstamākie pretpiņņu līdzekļi? Lasi tālāk un uzzini!
·         Ādu attīrošie līdzekļi ar antiseptisku iedarbību. Šai grupai pieskaitāmas gan attīrošās dermatoloģiskās ziepes, gan gēli un putas, kas paredzēti sejas mazgāšanai. Galvenais šo līdzekļu uzdevums ir attīrīt ādu no pārlieku lielās tauku kārtiņas, kā arī apstrādāt to ar antiseptiskajām sastāvdaļām, kas mazinās ādā esošo baktēriju darbību. Pretpiņņu attīrošie līdzekļi parasti ir nesārmaini. Šāds ādu attīrošs līdzeklis ir jālieto divas reizes dienā – no rīta un vakarā. Ieteicami ir tādi attīrošie līdzekļi kā, piemēram, Dermowas ziepes, Eucerin attīrošie līdzekļi no zaļās sērijas, Dercome clear attīrošās emulsijas, kā arī Sebamed ziepes.
·         Ādu attīrošie un nolobošie losjoni. Aptiekās un veikalos ir pieejami arī ļoti daudz un dažādi ādu attīrošie losjoni ar pretpiņņu iedarbību. Mediķu viedokļi gan dalās, ja runa ir par šo losjonu nepieciešamību – vieni saka, ka pietiek ar ādas nomazgāšanu ar tam paredzētajiem līdzekļiem un attiecīga krēma lietošanu, kamēr citi iesaka izvēlēties un lietot arī kādu no attīrošajiem losjoniem. Tas, vai izvēlēties un lietot arī losjonu ir katra pacienta paša ziņā, taču galveno būtību šie losjoni nemaina – ādu ir nepieciešams attīrīt un tad lietot kādu no pretpiņņu krēmiem. Viens no populārākajiem bezrecepšu losjoniem ir Granex losjons.
·         Dažādi krēmi, gēli un ziedes. Šie līdzekļi ir galvenie, kas atbildīgi par pinņu ārstēšanu. Tiem piemīt spējas iznīcināt baktērijas, kas veicina pinņu rašanos. Ir vairāku grupu krēmi, gēli un ziedes, kas pamatā atšķiras ar tajos esošajām aktīvajām vielām:
o        Klotrimazolu saturošs krēms – cīnās pret baktērijām, kas piedalās pinņu veidošanās procesā, tādējādi samazinot iekaisuma parādības un pūtīšu skaitu (piemēram, krēms Aknecolor);
o        Benzoilperoksīdu saturošie līdzekļi – tie kavē pinņu veidošanos, kā arī nomāc pastiprināto tauku veidošanos un mazina ādas taukainību. Mazina pinņu attīstību izraisošo baktēriju augšanu, strauji mazinot iekaisuma parādības (piemēram, Akne B5 vai Aknefug-oxid mild 3% vai 5% gēls);
o        Gels vai krēms pret pinnēm ar Austrālijas tējaskoka eļļu, A un E vitamīniem;
o         Aloe vera saturošs līdzeklis Granex – tam piemīt antibakteriālā iedarbība, kas mazina baktēriju aktivitāti, tas arī šķīdina ādas taukus, kas aizsprosto poras, sadala atmirušās šūnas, kā rezultātā tās ir vieglāk nomazgāt;
o        Azelaīnskābes saturošs līdzeklis – iznīcina baktērijas (Propionobacterium acnes), kurām ir galvenā nozīme pinņu izraisīšanā, samazina ādas raupjo un sacietējušo ādas šūnu augšanu, kas nosprosto ādas poras un tādējādi izraisa komedonu veidošanos (piemēram, krēms Skinoren);
o        Arnikas 5% ziede ar E vitamīnu bišu vaskā;
o        Pica-n-derm - uzlabo ādas imunitāti, jo paplašina zemādas asinsvadus, atver poras un ļauj tām attīrīties, mazina un likvidē pēciekaisuma pigmentācijas plankumus, padarot sejas krāsu viendabīgu;
 
   RECEPŠU LĪDZEKĻI PINŅU ĀRSTĒŠANĀ
 
            Kā jau minējām, šī veida līdzekļus pinņu ārstēšanā, kas parasti ir iekšķīgi lietojami medikamenti, izraksta un to nepieciešamību novērtē tikai kvalificēts dermatologs. Arī šie medikamenti var būt dažādi un ar dažādu iedarbību – antibakteriāli vai pretiekaisuma medikamenti, medikamenti, kas nepieciešamības gadījumā regulē dzimumhormonu līmeni organismā, kā arī speciāli izstrādāti iekšķīgi lietojami pretpiņņu līdzekļi. Jāņem vērā, ka visi šie recepšu medikamenti ir piemērojami tikai pacientiem, kuru slimības stāvoklis tiek raksturots kā vidēji smags vai smags. Tie noteikti nav paredzēti vieglu pinņu gadījumā. Turklāt tikai ārsts spēs noteikt attiecīgā medikamenta nepieciešamo devu, terapijas ilgumu, kā arī novērst iespējamās blakusparādības, ko var raisīt šo medikamentu lietošana.
 
   PAPILDUS LĪDZEKĻI PINŅU ĀRSTĒŠANĀ
 
·         Ārstnieciskās procedūras. Papildus pinņu ārstēšanā un vispārējā ādas stāvokļa uzlabošanā ir ieteicams pievērst arī uzmanību dažādajām skaistumkopšanas un ārstniecības iestādēs piedāvātajām ārstnieciskajām procedūrām.Jāņem gan vērā, ka lielākoties šo procedūru efektivitāte ir tikai tad, ja tās tiek lietotas kursu veidā, kas, protams, ne vienmēr ir lēts prieks. Un papildus šīm metodēm, noteikti ir jāārstē pinnes arī ar tam paredzētajiem bezrecepšu vai recepšu līdzekļiem. Populārākās un efektīvākās procedūras, kuras var palīdzēt arī cīņā ar pinnēm ir šādas:
o        Regulāra dziļā sejas ādas attīrīšana, piemēram, ar ultraskaņu – šādas procedūras garantē lieliski attīrītu sejas ādu, kas, protams, ir nepieciešams arī pinņu gadījumā;
o        Savelkošas maskas (salonos piedāvātās) – tās ne vien attīra ādu, bet arī ārstē pinnes, samazina ādas taukainību, savelk paplašinātās poras un labvēlīgi iedarbojas uz sejas ādu kopumā;
o        Ķīmiskie pīlingi – tas ir veids, kā ļoti dziļi attīrīt ādu un atbrīvot to no vecajām ādas šūnām, pirms šīs procedūras gan noteikti jākonsultējas ar speciālistu, vai tā jums ir piemērota;
o        Krioterapija (šķidrā slāpekļa terapija) – palīdz normalizēt ādas taukainību, ārstē iekaisumus, palīdz cīnīties ar pinnēm;
o        Mezoterapija (mikroinjekcijas ar bioloģiski aktīvām vielām) – ļoti dārga procedūra, taču tā spēj apgādāt ādu ar nepieciešamajām vielām tiešā veidā (ar injekciju palīdzību) un tādējādi arī ārstēt pinnes;
o        Lāzerterapija – palīdz cīnīties ar pinnēm, ārstē iekaisumus, samazina ādas taukošanos un uzlabo ādas stāvokli.
·         Imunitāti veicinošie pasākumi. Papildus jebkurām metodēm, kas tiek izmantotas pinņu ārstēšanai, noteikti ir jāpiedomā arī par savas imunitātes stiprināšanas pasākumiem, kas ir saistīti gan ar veselīgu un sabalansētu uzturu, gan organisma nodrošināšanu ar visiem vajadzīgajiem vitamīniem un minerālvielām, gan arī ar fizisko slodzi. Noteikti ir jādomā kā sevi pasargāt no stresa situācijām, kas lieliski spēj graut imunitāti, kā arī no miega trūkuma, pārstrādāšanās u.c. situācijām, kas negatīvi ietekmē mūsu pašsajūtu un veselību kopumā.
 
Tekstu sagatavoja: Krista Bērziņa
Pielāgota meklēšana

Jautājums
Vai Jūs regulāri lietojat zivju eļļu?


Lietoju periodiski
Jūsu atbilde
 

  Galvenā  Ziņas  Jautājums farmaceitam  Reklāmas iespējas  Autortiesības un atbildība  Autori  Kontakti