Nieres un urīnceļu darbības traucējumi
Gremošana un gremošanas traucējumi
Vīriešu veselība
Sirds un asinsvadu slimības
Vitamīni
Organisma attīrīšanās un atjaunošanās
Imunitāte
Acis un acu darbības traucējumi
Nervu darbības traucējumi
Alerģija
Saaukstēšanās
Sieviešu veselība
Kaitīgie ieradumi
Iesnas un deguns
Āda un ādas slimības
Mutes dobuma higiēna
Aktuālie un citi jautājumi
Galvas smadzeņu darbības traucējumi
Sāpes
Klepus
Aknu un žultspūšļa darbības traucējumi
Ausis un ausu darbības traucējumi
Vēnu slimības
Vakcinācija
Bērnu veselība
Ziņas/Ādas un nagu sēnītes – kas tās ir un kā ar tām cīnīties?
Reklāma

   Ādas, pēdu un nagu sēnīte – tie ir bieži dzirdēti nosaukumi, kuros neiedziļināmies, kamēr vien paši neesam ar to tiem saskārušies. Taču tie cilvēki, kas ar kādu no sēnīšu infekcijām ir saskārušies, zina, cik grūts laika, naudas un pacietības ietilpīgs ir tās ārstēšanas process. Šoreiz esam tev sagatavojuši izsmeļošu informāciju par ādas sēnīšu infekcijas slimībām – kas ir ādas un nagu sēnītes? Kādēļ tās mīl mums uzbrukt? Kā ar tām cīnīties, un pats svarīgākais – kādi profilaktiskie pasākumi jāveic, lai no tām pēc iespējas efektīvāk izvairītos? Lasi tālāk un uzzini!
 
   Kas ir ādas sēnīšu slimības?
                Ādas sēnīšu slimības ir infekcijas slimības, ko ierosina patogēnās sēnītes. Šī sēnīšu grupa pieskaitāma pie zemākajiem augiem, kuru citoplazmā nav hlorofila, tādēļ tie nevar asimilēt gaisa ogļskābi, bet oglekli ņem no tā organisma ogļhidrātiem, uz kura tie parazitē. Tāpat kā citas sēņu sugas, arī šīs sēnītes veido micēliju un sporas, tādējādi ātri un aktīvi izplatoties pa organismu, kuru izraudzījušās par savu mājvietu. Starp citu, patogēnās sēnītes ir ļoti izturīgas – sporu veidā tās var eksistēt ārpus cilvēka vai dzīvnieka organisma pat vairākus gadus.
                Inficēšanās ar ādas sēnīšu slimībām notiek kontaktējoties ar slimu cilvēku, kā arī ar viņa lietotajiem sadzīves priekšmetiem, piemēram, dvieļiem, veļu, apaviem, cepuri, gultas veļu un citiem. Ļoti bieži inficēšanās ar dažādām sēnīšu slimībām notiek sabiedriskās vietās, piemēram, pirtīs, baseinos, fitnesa zālēs, koplietošanas dušās, solārijos utt., jo sēnītes mīl siltas un mitras telpas. Ar atsevišķām sēnīšu slimībām var saslimt arī saskaroties ar slimiem dzīvniekiem, to ādu, spalvu, nagiem un citām daļām.
Biežāk sastopamās ādas sēnīšu slimības ir klijveida ēde, epidermofītija (lielo ādas kroku slimība), pēdu un plaukstu mikozes (visvairāk izplatītā sēnīšu slimība), nagu sēnīšu slimība, trihofītija (tā sauktā cirpējēde) un mikrosporija jeb kailā ēde. Šoreiz runāsim un stāstīsim par katru no tām – lasi tālāk un uzzini!
 
   Kā un kādēļ sēnīšu slimības uzbrūk?
                Kādēļ vieni cilvēki cīnās ar sēnīšu slimībām, kamēr citiem izdodas no tām izvairīties – kādi ir galvenie iemesli, kādēļ notiek inficēšanās ar ādas sēnīšu slimībām? Izrādās, ka uz vesela cilvēka ādas var sastapt par līdz 44 veidiem dažādu sēnīšu tipu, no kuriem visi, protams, nav bīstami, taču tas, vai šis cilvēks ar kādu no šīm sēnītēm inficēsies, ir atkarīgs no daudziem un dažādiem blakus-faktoriem:
·         Pirmkārt, visizplatītākās situācijas, kas ir labvēlīgas sēnītes uzbrukumam, ir saistītas ar organisma vispārējo veselības stāvokli un imunitāti. Piemēram, pastiprināta svīšana, vielmaiņas traucējumi, cukura diabēts, liekais svars, paaugstināts holesterīna līmenis, kāju pietūkums, ko izraisa dažādas vēnu problēmas, kā arī novājināta imūnsistēma un dažādi iekaisuma procesi organismā – tie visi var būt par faktoriem, kas pastiprina arī sēnītes rašanās iespēju. Tas skaidrojams gluži vienkārši – minētajos gadījumos organismam jau tā pietiek problēmu un tam gluži vienkārši var nebūt spēka cīnīties ar sēnīti, kura tajā iekļuvusi. Sekošana savai veselībai un imunitātes stiprināšana ir galvenie padomi, kas ļaus izvairīties no sēnīšu infekcijām.
·         Otrkārt, jāuzsver, ka mūsu ādas virsējo slāni – raga kārtiņu – veido ādas šūnas, kas izdala arī taukus, tādējādi veidojot ādas tauku slānīti, kas sargā organismu ne vien no izžūšanas, bet arī no dažādu mikroorganismu iekļūšanas dziļākajos slāņos. Uz ādas dzīvojošo baktēriju uzvedību kontrolē ādas pH līmenis, kam ir gan antibakteriāla, gan arī ādas aizsargājoša funkcija. Ja pH līmenis kādu iemeslu dēļ ir izmainīts un neatbilst dabiskajai normai, tad tā ādas aizsargājošā funkcija vairs nav tik spēcīga un tas var provocēt sēnīšu iekļūšanu un aktivizēšanos mūsu ādā. Nelabvēlīgas izmaiņas ādas pH līmenī var veicināt, piemēram, nepareiza ādas kopšana, pārlieku liela aizraušanās ar dažādiem kosmētiskajiem līdzekļiem (ādu sausinošas dušas želejas, ziepes u.c.), kā arī vispārējais organisma stāvoklis.
·         Treškārt, sēnīšu infekcijas savā labā mīl izmantot arī ādas mikrotraumas, lai iekļūtu mūsu organismā un uzsāktu savu darbību tajā. Mikrotraumas var būt, piemēram, radušās nepareizu un izmēra ziņā neatbilstošu apavu nēsāšanas rezultātā, kā arī dažādi ādas noberzumi utt. Nagu sēnīte var iemitināties nagā, kas bijis saspiests, sasists, slikti apasiņots u.c.
·         Ceturtkārt, sēnīšu infekcijas uzbrukums mūsu organismam var būt saistīts arī ar dažādiem ārējiem faktoriem – slēgti, nepiemēroti un neelpojoši apavi, kuros sēnīte var netraucēti vairoties, nepiemērots, sviedrējošs, neelpojošs apģērbs, dzīvošana mitrā vidē, kā arī pārtikas produkti, kas apstrādāti ar antibakteriālām vielām, kuras arī var ietekmēt un sekmēt sēnīšu infekciju izraisīšanos. Protams, saslimšanu ar sēnīšu infekcijām veicina kontakts ar slimiem cilvēkiem un dzīvniekiem, kuriem ir kāda no ādas sēnīšu infekcijām.
 
   Dažādie ādas sēnīšu veidi
                Ādas sēnīšu infekcijas ir daudz un dažādas, taču mēs izvēlējāmies aplūkot pašas izplatītākās.No visām ādas sēnīšu infekcijām, populārākās ir sešas - klijveida ēde, epidermofītija (lielo ādas kroku slimība), pēdu un plaukstu mikozes (visvairāk izplatītā sēnīšu slimība), nagu sēnīšu slimība, trihofītija (tā sauktā cirpējēde) un mikrosporija jeb kailā ēde. Aplūkosim katru no tām tuvāk:
·         Klijveida ēde. Šo ādas virspusējo infekciju ierosina sēnīte ar nosaukumu Pityrosporum orbiculare. Tā parazitē pašā virsējā epidermas slānī. Ar šo sēnīšu infekciju saslimst lielākoties novājējuši cilvēki, kas slimo ar hipertireozi, aptaukošanos, tuberkolozi, diabētu un citām hroniskām slimībām. Šī tipa sēnītes iekļūšanu ādā provocē tieši pastiprināta svīšana. Klijveida ēdes pazīmes – sākotnēji uz ķermeņa parādās sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kas palielinās un saplūst kopā, izveidojot liela izmēra laukumus. Raksturīga ādas lobīšanās un zvīņošanās, bet bez niezes. Klijveida ēde biežāk sastopama tieši uz pleciem, krūtīm, muguras un vēdera, retāk kakla ādā un galvas matainajā daļā, taču uz plaukstām un pēdām šī tipa sēnīšu infekcija nav sastopama. Vasarā saules ietekmē brūnie plankumi nereti pazūd, jo sēne iet bojā, bet to vietā āda paliek balta.
·         Epidermofītija. Šo sēnīšu slimību izraisa sēnīte ar nosaukumu Epidermophyton. Šī sēnīte izraisa saslimšanu tiem cilvēkiem, kuru vispārējās un lokālās pretestības spējas ir samazinātas, ir novājināta imūnsistēma. Tā mīl pastiprinātu svīšanu un mitrumu, kā arī tās ķermeņa vietas, kas tiek regulāri noberztas. Epidermofītijas sēne parasti iedzīvojas un bojā ādas virsējo slāni – epidermu, taču atsevišķos gadījumos ir spējīga iedzīvoties arī dziļākajos ādas slāņos. Matos un nagos šī veida sēnīte neparazitē. Būtiski ir tas, ka ar šo sēnīšu slimību slimo galvenokārt pieauguši cilvēki, bērni – daudz retāk. Epidermofītijas pazīmes – šo sēnīšu slimību dēvē arī par lielo ādas kroku slimību, jo tā visbiežāk skar cilvēka ķermeņa ādas lielās krokas – cirkšņus, augšstilba iekšpuses, paduses, vēdera ādu, sievietēm – rajonu zem krūtīm. Šajās vietās parādās apaļi, norobežoti, sarkani plankumi. Slimības perēkļus norobežo valnītis ar pūslīšiem, krevelēm, kuru malās vērojama zvīņu lobīšanās. Slimības skartās vietas niez. Epidermofītija parasti sākas akūti, taču neārstēta tā var kļūt hroniska un ilgt gadiem ilgi.
·         Pēdu un plaukstu mikozes. Visvairāk izplatītā no visām ādas sēnīšu infekcijām. Šo saslimšanu visbiežāk izraisa sēnīte ar nosaukumu Trichophyton interdigitales mentagrophytes, taču reizēm tā var būt arī cita sēnīte. Populārākās šīs sēnīšu slimības inficēšanās vietas – pirtis, peldbaseini, fitnesa centri, koplietošanas dušas u.c. Šo sēnīšu slimību provocē arī nepiemērotu apavu valkāšana, kas pastiprina kāju svīšanu. Pēdu un plaukstu mikozes pazīmes – tiek izšķirtas vairāki šīs sēnīšu slimības paveidi, bet visi tie sākas ar ādas lobīšanos starp pirkstiem un izteiktu niezi. Zvīņojošā pēdu mikoze – slimība sākas ar plākšņveida lobīšanos pēdas apakšā vai trešajā un ceturtajā pirkstu starpā. Pirkstu starpās var rasties arī plaisas. Dažreiz šis pēdu mikozes veids var noritēt arī bez niezes. Intertriginozā pēdu mikoze – visbiežāk sastopama trešā un ceturtā pirkstu starpā un uz pieguļošo pirkstu virsmām. Āda ir pelēki balta, uztūkusi, raga slānis lobās. Bieži pirkstu starpā kroku dziļumā veidojas sāpīgas plaisas. Slimību pavada stipra nieze. Dishidrotiskā pēdu mikoze – tai raksturīga dažāda lieluma pūslīšu parādīšanās pēdas velvē. Reizēm pūslīši lokalizējas grupās vai saplūst lielākos daudzkameru pūšļos. Tie satur dzidru šķidrumu zem bieza, iestiepta raga slāņa. Tālākā slimības gaitā pūslīšu saturs uzsūcas un to vietā veidojas dzeltenbrūni plankumiņi, kas pakāpeniski nolobās. Slimību pavada stipra nieze. Ir risks, ka šai sēnīšu slimībai var pievienoties arī strutaina infekcija.
·         Nagu sēnīšu slimības. Nagu sēnīšu slimības parasti attīstās pēc tam, kad cilvēks jau ir saslimis ar pēdu vai plaukstu mikozi. Tas ir kā loģisks turpinājums neārstētām pēdu un plaukstu sēnīšu infekcijām – sēnīte no pēdām vai plaukstām pāriet uz to nagiem un sāk savu vairošanos tur. Pēdu nagu sēnītes nosaukums ir pēdu onihomikoze. Nagu sēnīšu slimības pazīmes – ja runājam par pēdām, tad visbiežāk pirmie saslimst pirmā un piektā naga pirksti, kurus visvairāk traumatizē apavi (saspiež, traucē asinsriti, noberž u.c.). Sēnīte savu uzbrukumu nagam visbiežāk sāk no naga brīvās vai sānu malas – nags sāk mainīt krāsu, parādās dzeltenas svītras un plankumi uz naga plātnes. Tie pakāpeniski izplatās pa visu naga virsmu. Zem nagiem sāk krāties bāli dzeltenas raga masas. Pati naga plāksne pakāpeniski sabiezē, sāk lūzt un drupt. Apkārtējā ādā iekaisuma pazīmju nav. Roku nagi parasti ar sēnīti saslimst tieši no kāju nagiem, ja tie netiek ārstēti un slimība jau ir ieguvusi hronisko stadiju.
·         Trihofītija (cirpējēde). Tā ir lipīga sēnīšu infekcijas slimība, kuru ierosina dažādi trihofīti (ir pazīstami aptuveni 60 trihofītu varianti). Ir divu veidu cirpējēdes – ādas un galvas ādas, kas skar tieši matus. Trihofītijas pazīmes – ādas virspusējai cirpējēdei raksturīgi sarkanas krāsas plankumi, kas lobās. Plankumu virspusē, bet it sevišķi gar to malām, rodas sīki pūslīši, kas ātri plīst un rada kreveles. Izplatās galvenokārt uz sejas, kakla un apakšdelma. Savukārt galvas ādas cirpējēde veido apaļus perēkļus ar aplūzušiem matiem un lobīšanos, kas izskatās līdzīga blaugznām. Mati nolūzt 2 – 3 mm virs ādas un atgādina pelēki baltus dzelonīšus vai celmiņus. Perēkļi lēnām saplūst un palielinās, mati sāk izskatīties it kā retināti.
·         Mikrosporija (kailā ēde). Šo sēnīšu infekcijas slimību izraisa sēnīte, kurai sugas nosaukums ir Microsporum, taču ir pazīstami aptuveni 30 šīs sugas sēnīšu veidi. Tiek izšķirtas divu veidu mikrosporijas paveidu pēc tā, kā šī sēnīšu slimība izplatās – rūsas mirosporija, kas sastopama tikai cilvēku vidū un pūkainā mikrosporija, kas satopama gan cilvēkiem, gan kaķiem un retāk arī suņiem. Un divi paveidi pēc tā, kurās ķermeņa vietās tā ieviešas – galvas matu un bārdas mikrosporija, kā arī gludās ādas mikrosporija. Mikrosporijas jeb kailās ēdes pazīmes – gludās ādas mikrosporijai raksturīgi apaļi, sārti plankumi, kas izzūd no centra, veidojot gredzenus. Savukārt galvas matu un bārdas mikrosporijai raksturīgi lieli plankumi, kuros nolūzt mati 5 – 7 mm virs ādas virsmas. Šie plankumi klāti ar iepelēki baltu apvalku, ko veido sēnīšu sporas. Perēkļu virspusē redzama lobīšanās un plankumi izskatās, kā apkaisīti ar miltiem.
 
   Ko iesākt, ja sēnīte piemeklējusi tevi?
                Skaidrs ir viens, ja rodas aizdomas, ka sēnīšu infekcija ir piemeklējusi tevi, tad nekavējoties vajadzētu doties pie ārsta, lai noskaidrotu vai tas tā tiešām ir, kāds konkrētais sēnīšu paveids tas ir, un tad arī būs skaidrs, kā ar šo sēnīti cīnīties. Kopumā sēnīšu infekcijas apkarošanā izmanto divu veidu medikamentus – vienas grupas medikamenti ir visi ārīgi lietojamie (krēmi, gēli, ziedes, šķīdumi u.c.), kurus lielākoties var nopirkt aptiekās bez receptes, un otra grupa ir iekšķīgi lietojamie medikamenti, kurus parasti nozīmē tikai ārsts. Kas attiecas uz plaukstu un pēdu nagu sēnītēm, tad to ārstēšanā bieži vien tiek izmantotas arī dažādas papildus procedūras – ārstnieciskais manikīrs, pedikīrs u.c.
                Ārīgi lietojami medikamenti ādas sēnīšu slimību ārstēšanā. Šo medikamentu izvēle un pieejamība aptiekās ir ļoti plaša. Sevišķi pēdu un nagu sēnīšu ārstēšanai, kas tad arī ir populārākais sēnīšu infekciju paveids. Šie medikamenti ir sastopami gan krēma, gēla un ziedes formā, gan arī speciālu nagu laku un nagu zīmuļu formā, kas paredzētas nagiem, kurus skārusi sēnīšu infekcija. Populārākie pretsēnīšu krēmi un ziedes satur vielu ar nosaukumu klotrimazols, kam piemīt plaša spektra pretsēnīšu iedarbība, tos pielieto gan ādas, gan pēdu sēnīšu infekcijas gadījumā. Otra populārākā viela, ko izmanto pretsēnīšu ārīgi izmantojamajos medikamentos ir terbinafīns. To nereti rekomendē tieši pēdu sēnīšu gadījumā. Atkarībā no medikamenta veida, ārēji sēnīšu infekcijas ārstēšana ilgst no vienas līdz divām, bet atsevišķos gadījumos līdz pat četrām nedēļām. Ja šajā laikā nav izdevies sēnīti apkarot, tad noteikti ir jāgriežas pie ārsta, jo, iespējams, ir nepieciešams ārstēšanā pievienot arī iekšķīgi lietojamos medikamentus. Kas attiecas uz nagu sēnīti – tās ārstēšana ir gana ilgāka un grūtāka, kā vienkārši ādas sēnīšu infekciju ārstēšana. Nagu sēnītes gadījumā noteikti ir ieteicams jau sākotnēji konsultēties ar ārstu, kas ne vien ieteiks piemērotākos ārēji lietojamos medikamentus, bet arī iespējams, izrakstīs iekšķīgi lietojamas zāles un papildus nosūtīs pie podiatra jeb ārstnieciskā pedikīra meistara.
                Iekšķīgi lietojami medikamenti ādas sēnīšu slimību ārstēšanā. Šie ir pretsēnīšu medikamenti, ko var rekomendēt un izrakstīt tikai ārsts. Parasti šie medikamenti pieejami tabletēs vai kapsulās, taču savā būtībā tie visām ādas sēnīšu infekcijām ir ļoti līdzīgi, mainās tikai to devas un kombinācijas, kuras nosaka ārsts, izmeklējot katru konkrēto pacientu, un viņa veselības stāvokli. Iekšķīgi lietojamie medikamenti parasti tiek izrakstīti tajos gadījumos, kad sēnīšu infekcija uz konkrētā pacienta ķermeņa ir iegājusi jau tā saucamajā hroniskajā stadijā, ilgstoši nav bijusi ārstēta un ir grūti to apkarot vien ar ārīgi lietojamajiem medikamentiem. Bieži iekšķīgi lietojamie medikamenti tiek izrakstīti arī tiem pacientiem, kurus piemeklējusi nagu sēnīšu infekcija, kas daudz grūtāk pakļaujas ārstēšanai un tai nereti nepieciešama kombinēta terapija no dažāda veida medikamentiem. Starp citu, tieši nagu sēnīšu infekcijas ārstēšana parasti aizņem ļoti ilgu laiku – līdz pat vairākiem gadiem.
 
   Izārstētā sēnīte atkal atgriežas – kāpēc?
                Reizēm ir sastopami gadījumi, kad cilvēks ir ilgstoši cīnījies ar ādas vai nagu sēnīti, to it kā apkarojis, bet pēc kāda brīža tā atkal atgriežas un iemājo mūsu organismā no jauna – kādēļ tas tā notiek? Izrādās, ka sēnīšu infekcijas ir ļoti grūti iznīdēt pavisam, jo tās gluži vienkārši ir ļoti izturīgas. Piemēram, sēnītes mikrosporas var izdzīvot gan karstumā, gan aukstumā, tās neiznīkst pat ultravioletā un rentgena starojuma ietekmē. Turklāt ārpus organisma, uz kura var parazitēt, sēnītes mirkosporas var miera stāvoklī dzīvot pat vairākus gadus. Tādēļ cilvēkam, kurš nupat kā ticis vaļā no kāda ādas sēnīšu infekcijas paveida, ir rūpīgi jāapdomā un jāveic visi ar personīgo higiēnu saistītie pasākumi – gultas veļas dezinficēšana un nomaiņa, apavu nomaiņa utt., respektīvi – jāizvairās un jāpadomā par jebkuru vietu un lietu, kur sēnīte un tās mikrosporas varētu būt saglabājušās un gaida izdevīgu brīdi, kad atkal varētu sākt vairoties.
                Reizēm ir sastopami gadījumi, kad sēnītes mikrosporas pēc it kā izārstētas sēnīšu infekcijas ir palikušas paša cilvēka šūnās un starpšūnu telpā. Tas nozīmē, ka tās tur vienkārši ir noslēpušās un ne medikamenti, ne cilvēka paša imunitāte šādas mikrosporas nespēj atpazīt un iznīcināt. Tās tur ir un gaida izdevīgu brīdi, kad līst ārā un sākt vairoties atkal no jauna. Piemēram, ja nagā ir palikusi kaut vai mikroskopiska daļiņa sēnītes micēliju, pēc kāda laika, sagaidot piemērotus apstākļus, tā atkal var aktivizēties. Vienīgais, ko cilvēks, kas it kā apkarojis sēnīti, var darīt, ir rūpēties par savu veselības stāvokli kopumā, stiprināt imunitāti, ievērot visus iespējamos pretsēnīšu profilaktiskos pasākumus, vienu vardu sakot – rūpīgi sekot līdzi savai veselībai un visam, kas ar to saistīts!
 
   Profilaktiskie ieteikumi, kā izvairīties no ādas sēnīšu infekcijām.
                Visi turpmāk minētie ieteikumi ir ļoti būtiski, lai izvairītos no ādas un nagu sēnīšu slimībām. Liela daļa no tiem šķiet tik pašsaprotami, taču ikdienas steigā mēs ļoti bieži par tiem aizmirstam, kā rezultātā arī sanāk iedzīvoties nepatīkamos pārsteigumos – ādas un nagu sēnītēs.
·         Apavi ir jāmaina. Nav ieteicams pavadīt visu dienu vienos apavos, tādēļ ielai izvēlies vienus, bet darbā nomaini pret citiem apaviem. Sportam, protams, piederas savi apavi, kurus citā laikā nevalkā, tas pats attiecas arī uz mājas, pludmales u.c. apaviem. Jāievēro – ja apavi sasvīduši vai samirkuši, jāļauj tiem kārtīgi izžūt, pirms tos atkal lieto.
·         Nedrīkst valkāt svešus apavus, čības utt. Arī apmeklējot sabiedriskās pirtis un baseinus jāņem līdzi savas personīgās, tikai šim nolūkam paredzētās, čības. Tas pats attiecas uz zeķēm, dvieļiem, nagu šķērītēm, vīlīti u.c. higiēnas piederumiem.
·         Nedrīkst valkāt svešu apģērbu, galvassegas utt. Šis ieteikums sevišķi attiecināms uz vecākiem, kuru meitas ir tajā vecumā, kad sākas drēbju mainīšanās ar draudzenēm u.c. Bērniem ir jāizskaidro, kādēļ šāda rīcība nav vēlama un kādas var būt sekas neapdomīgai rīcībai. Jāuzmanās ir arī lietoto apģērbu veikalu cienītājiem, jo, lai gan parasti lietotie apģērbi pirms nonākšanas tirdzniecībā, tiek apstrādāti ar īpašām dezinficējošām vielām, lieka piesardzība nekad nevar nākt par ļaunu.
·         Jāievēro personiskā higiēna. Kājas jāmazgā katru vakaru un tas jādara vēsā ūdenī! Silts ūdens sēnītei ir patīkamāks. Protams, var kājas nomazgāt ar siltu ūdeni, bet mazgāšanās noteikti jāpabeidz ar vēso ūdeni. Ja ir vēlēšanās kājas vannot, tad var darīt to sāļā ūdenī – tikai izteikti sāļš ūdens, kā jūrā vai okeānā traucē sēnītēm vairoties.
·         Personiskās higiēnas nolūkos jāizvairās no parastajām ziepēm. Ķermeņa un kāju mazgāšanai ieteicams lietot ziepes, kas nesausina ādu. Parastās ziepes noņem ādas aizsargkārtiņu un var provocēt sēnīšu iekļūšanu organismā. Ieteicamāk arī kājas mazgāt ar ķermeņa dušas želeju.
·         Kājas vienmēr jānoslauka. Ļoti svarīgi ir atcerēties, ka vienmēr pēc mazgāšanas, kājas ir rūpīgi jānoslauka, īpašu vērību pievēršot tieši pirkstu starpām. Ikdienas steigā mēs nereti šo ieteikumu gluži vienkārši aizmirstam, kā rezultātā pēdu pirkstu starpas paliek mitras un tiek radīta lieliska vide, lai sēnītes varētu sākt vairoties.
·         Izmanto veikalos un aptiekās nopērkamos profilaktiskos līdzekļus. Ir vērts pievērst uzmanību dažādajiem pretsēnīšu kosmētiskajiem līdzekļiem, kuru piedāvājums veikalos un aptiekās ir gana plašs – krēmi, kāju dezodoranti u.c. Parasti tie ir paredzēti profilaktiskos nolūkos pret kāju un nagu sēnītēm. Šo līdzekļu noslēpums ir tajā, ka tie palīdz samazināt pastiprinātu kāju pēdu svīšanu, kā arī darbojas antiseptiski, tie palīdzēs papildus izsargāties no sēnītes uzbrukuma un novērst to pašā sākumā, ja gadījumā tā būs nolūkojusi arī tavas kājas.
·         Neaizmirsti par ādas dabīgo pH līmeni. Pēc vannas, dušas, pirts vai peldes baseinā, ir vēlams ķermeni un pēdas ieziest ar krēmu, lai ātrāk atjaunotu dabīgo ādas pH līmeni. Tas rada aizsargkārtiņu, kas neļaus mikrobiem iekļūt ādā. Sevišķi svarīgi tas ir tiem cilvēkiem, kuriem ķermeņa āda pēc dabas ir sausa – peldes baseinos to var tikai sausināt un izmainīt dabīgo ādas pH līmeni, kas ir izdevīgi sēnīšu infekcijām.
·         Neaizmirsti par manikīru un pedikīru. Regulāra savu roku un kāju sakopšana noteikti var palīdzēt izvairīties no sēnīšu infekcijām, kā arī ātrāk atklāt to, ja tā tomēr tevi piemeklējusi – šis ieteikums vienlīdz attiecās kā uz vīriešiem, tā uz sievietēm.
·         Ļauj ķermeņa un pēdu ādai elpot. Siltā laikā nemoki savas kājas noslēgtos, ciešos un slikti elpojošos apavos, jo tādi veicina kāju svīšanu un automātiski dod zaļo gaismu sēnīšu infekcijām. Vasarā, piemēram, ir vērts izmantot katru iespēju staigāt ar basām kājām, kas ļaus tām elpot. Turklāt, staigāšana basām kājām arī masē pēdas un uzlabo asinsriti tajās. Tas pats attiecas arī uz ķermeni – karstā laikā ir ieteicams izvēlēties brīvas un elpojošas drēbes, kas neveicina ķermeņa svīšanu.
·         Rūpējies par savu apavu tīrību. Dari to profilaktiskos nolūkos. Šim mērķim derēs gan veikalos pieejamie līdzekļi, piemēram, apavu dezodoranti, gan arī tautas līdzekļi. Viens no efektīvākajiem šajā ziņā ir etiķis – tīri savus apavus no iekšpuses ar etiķī samērcētu drāniņu! Tas ne vien palīdz iznīcināt sēņu sporas, bet arī nomāc nepatīkamo aromātu, ja tāds apavos ir radies.
·         Novērs pastiprinātu svīšanu. Ja arī tevi, piemēram, vasarā piemeklē pastiprināta kāju svīšana, tad izmēģini savas kājas vannot ozola mizu novārījumā vai vājā etiķa šķīdumā! Vari arī mājās pagatavot losjonu pret kāju svīšanu – vienādās daļās sajauc glicerīnu (iegādājies aptiekā) un galda etiķi. Ar šādu losjonu iezied savas pēdas katru dienu pēc mazgāšanas.
·         Regulāri maini savu gultas veļu. Lai gan šis ir viens no pašsaprotamākajiem, tas tomēr arī ir viens no svarīgākajiem profilaktiskajiem pasākumiem pret ādas sēnīšu infekciju izplatību!
·         Izvairies no kontakta ar klaiņojošiem dzīvniekiem. Visvairāk šis ieteikums, protams, attiecas uz maziem bērniem, kuri vēlas noglaudīt un parotaļāties ar klaiņojošiem kaķiem vai suņiem, taču bērnam ir jāskaidro, ka šāda uzvedība nav vēlama, jo nekad nevar zināt, vai tieši šī mājdzīvnieka kažokā nav sastopama kāda nepatīkama sēnīšu infekcijas slimība.
·         Ievēro īpašu piesardzību kontaktējoties ar cilvēku, kurš slimo ar kādu no sēnīšu infekcijām. Sevišķa piesardzība jāievēro ģimenē, kur kāds no tās locekļiem slimo ar sēnīšu infekciju. Katram ģimenes loceklim jālieto savi higiēnas piederumi – dvieļi u.c. Kontakts ar slimu cilvēku ir visvienkāršākais veids kā inficēties ar kādu no ādas sēnīšu slimībām.
·         Domā par savu veselību un imunitāti. Pēdējais, bet pats svarīgākais ieteikums ir pievērst uzmanību sev un savai veselībai. Kā jau raksta sākumā tika minēts, visbiežākais iemesls, kas ļauj sēnīšu infekcijām ieviesties tavā organismā, ir novājināta imūnsistēma un vispārējais organisma stāvoklis. Visu gadu, bet sevišķi pavasarī un rudenī ir ieteicams pievērst pastiprinātu uzmanību iespējamajam vitamīnu trūkumam organismā. Arī veselīgs dzīvesveids – pārtika, sabalansēts darba un atpūtas ritms, kā arī fiziskās aktivitātes ir būtiska imunitātes un vispārējā veselības stāvokļa stiprināšanas daļa. Protams, ja ir tāda nepieciešamība, var lietot arī aptiekās nopērkamos imunitāti stiprinošos preperātus, par kuru izvēli un piemērotību gan vislabāk konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
 
   Tekstu sagatavoja: Krista Bērziņa
Pielāgota meklēšana

Jautājums
Vai Jūs regulāri lietojat zivju eļļu?


Lietoju periodiski
Jūsu atbilde
 

  Galvenā  Ziņas  Jautājums farmaceitam  Reklāmas iespējas  Autortiesības un atbildība  Autori  Kontakti