Nieres un urīnceļu darbības traucējumi
Gremošana un gremošanas traucējumi
Vīriešu veselība
Sirds un asinsvadu slimības
Vitamīni
Organisma attīrīšanās un atjaunošanās
Imunitāte
Acis un acu darbības traucējumi
Nervu darbības traucējumi
Alerģija
Saaukstēšanās
Sieviešu veselība
Kaitīgie ieradumi
Iesnas un deguns
Āda un ādas slimības
Mutes dobuma higiēna
Aktuālie un citi jautājumi
Galvas smadzeņu darbības traucējumi
Sāpes
Klepus
Aknu un žultspūšļa darbības traucējumi
Ausis un ausu darbības traucējumi
Vēnu slimības
Vakcinācija
Bērnu veselība
Ziņas/Klepus – kas tas ir un kā ar to cīnīties?
Reklāma

   Klepus ir parādība, ar kuru ik pa laikam saskaramies mēs visi – lieli, mazi, veci un jauni. Ikdienas steigā un darbos mēs nereti klepum nepievēršam pietiekami lielu uzmanību, un tā tas ir līdz brīdim, kamēr šī mūsu organisma reakcija, uz ko tam netīkamu, nesāk mūs pārlieku traucēt. Šoreiz runāsim par klepu kā tādu – izpratīsim, kas tas ir un kā tas rodas, kā arī sapratīsim, kā to vislabāk ārstēt gan ar tautas, gan aptiekās pieejamajiem līdzekļiem. Lasi tālāk un uzzini visu par klepu!

   Izpratīsim klepu – kas tas ir?

Kas ir klepus? Definēt šo mūsu organismam raksturīgo parādību var visai vienkārši – klepus ir gaisa patvaļīga vai apzināta izgrūšana zem elpas spiediena, piepeši atverot krampjaini sažņaugto balss spraugu. Klepus pēc savas būtības ir ļoti interesanta un visai bieži sastopama parādība – tas vienlaikus var būt gan kādas slimības pazīme, gan arī ļoti svarīgs organisma aizsargmehānisms:

  • Viena no klepus kā aizsargmehānisma funkcijām – tas palīdz mums atbrīvoties no svešķermeņiem, ko esam ieelpojuši. Tā tas ir, piemēram, aizrīšanās gadījumā – līdz ko svešķermenis ir nonācis elpceļos, tā rodas spēcīgs klepus, kas lielākajā daļā gadījumu arī palīdz no šī svešķermeņa atbrīvoties.
  • Šad un tad klepus cilvēkam var parādīties arī kā brīdinājuma signāls par to, ka cilvēks ieelpo ko tādu, kas organismam nav patīkams, vai pat ir kaitīgs. Piemēram, smēķētājiem klepus var parādīties kā brīdinājuma signāls tam, ka cigarešu dūmi un to sastāvā esošās vielas (nikotīns, darva u.c.) ir organismam nepatīkamas un pat kaitīgas. Tāpat arī klepus mums nereti parādās situācijās, kad saelpojamies, piemēram, ugunskura u.c. dūmus – organisms ar klepus palīdzību mūs brīdina par nepieciešamību pēc svaiga un tīra gaisa.
  • Taču visbiežāk klepus, protams, kalpo par kādas slimības pazīmi. Pētījumi rāda, ka klepus var būt vairāk kā simts dažādu slimību pazīmju vidū! Galvenās, protams, ir tieši elpošanas ceļu slimības, kuras praktiski vienmēr tiek pavadītas arī ar klepu. Elpceļu slimību gadījumā klepus funkcija nereti ir atbrīvot organismu no liekā – krēpām, kas veidojas slimības rezultātā. Līdz ar to klepus arī palīdz izvadīt no organisma infekciju, palīdz novērst tās tālāku izplatību.

   Dažādie klepus veidi

Medicīniski klepu var iedalīt gan vadoties pēc tā, cik ilgi klepus slimnieku nomoka, gan pēc tā, kāds tas ir, gan arī tīri pēc tā, kāds šis klepus izklausās.

Akūtais un hroniskais klepus. Vadoties pēc slimnieka klepus ilguma, to var iedalīt divās stadijās – akūtajā un hroniskajā stadijā. Pirmā stadija ir krietni vien izplatītāka, kā otrā, taču abas tās noteikti prasa pievērst uzmanību un izprast, kādēļ klepus ir sācies, kā arī, kā to novērst:

  • Akūts klepus ir tas, kurš ilgst mazāk par trim nedēļām. Akūto klepu visbiežāk rada baktēriju vai vīrusu izraisīta augšējo elpceļu infekcija – parastās iesnas, apsaldēšanās, deguna blakus dobumu iekaisums u.c. Retāk, taču šādu klepu var izraisīt arī bronhiālā astma, kas gan pati par sevi ir hroniska slimība, kā arī plaušu karsonis. Statistika liecina, ka pirmajās divās diennaktīs akūto saslimšanu gadījumā 83% slimnieku parādās arī klepus. Taču aptaujājot šos pašus pacientus pēc divām nedēļām, tikai 26% klepus ir saglabājies. Tas parāda, ka akūtais klepus lielā daļā gadījumu pāriet kopā ar to izraisītājslimībām. Akūto klepu parasti var izārstēt ar tējām un citiem tautas līdzekļiem. Galvenais – svarīgi ir sekot līdzi savai veselībai un saprast, ka vienā brīdī šis akūtais klepus pāriet hroniskā klepus stadijā. Un tā nu ir stadija, kas var liecināt par to, ka šim klepum vairs nav tik nevainīga daba, kā sākotnēji šķitis.
  • Klepus, kas ir ieildzis vairāk kā trīs nedēļu garumā, jau tiek dēvēts par hronisku klepu. Šī tad nu ir tā klepus stadija, kuru sasniedzot, slimniekam noteikti būtu jāvēršas pie ārsta. Lai pārāk vienkārši neattiektos pret klepu, būtiski ir atcerēties, ka var būt nevis tikai viena slimība, bet vairākām slimībām kombinējoties kopā rodas viens simptoms – klepus. Un interesantākais ir tas, ka cilvēks ar laiku pierod pie „sava” klepus un ārsta palīdzību nemeklē, sevišķi, ja šis klepus būtiski netraucē ikdienas aktivitātēm un nakts mieram. Starp citu, ļoti izplatīts hroniskais klepus ir tieši smēķētājiem. Smēķēšanas iespaidā ar laiku attīstās hronisks smēķētāju bronhīts. Formula hroniska klepus gadījumā ir vienkārša – ja cilvēks klepo ilgāk par trim nedēļām, ir nesmēķētājs, nelieto medikamentus, kas var izraisīt klepu un plaušu rentgenogramma ir bez izmaiņām, tad ārsts sāk meklēt kur tad paslēpies hroniskā klepus izraisītājs.

Sausais, mitrais un reflektorais klepus. Klepu var iedalīt ne vien pēc tā ilguma, bet arī pēc tā veida – sausā jeb neproduktīvā klepū, mitrā jeb produktīvā klepū un reflektorā klepū:

  • Sausais jeb neproduktīvais klepus – tas ir klepus, kas mūs parasti nomoka slimības sākumā (akūtajā stadijā), tas ir mokošs, rada papildus slodzi balss saitēm un kaklam, kas parasti šādās situācijās ir iekaisis. Parasti sausais klepus pastiprinās tieši tuvojoties naktij, līdz ar to tiek liegta iespēja pilnvērtīgi izgulēties. Neproduktīvu klepu bieži vien izraisa tieši iesnas, kas pil no deguna aizdegunē, pēc tam nonāk rīklē, un tādā veidā rada kairinājumu, kas izpaužas kā sausais klepus.
  • Mitrais jeb produktīvais klepus – tā ir klepus stadija, kurā atdalās un izvadās gļotas jeb tā sauktās krēpas, kas bijušas uzkrājušās elpceļos. Šis klepus parasti raksturīgs jau ieilgušai slimībai. Gļotas jeb krēpas veidojas balto asinsķermenīšu (leikocītu) darbības rezultātā – tie cīnās ar infekciju. Jo ātrāk elpošanas sistēma atbrīvojas no krēpām, jo ātrāk uzlabojas pašsajūta.
  • Reflektors klepus nav saistīts ne ar saaukstēšanos, ne ar citām elpošanas sistēmas slimībām. Šāda klepus cēlonis var būt, piemēram, iekaisums citur organismā vai sirds asinsvadu sistēmas slimība. Šāds, sākumā neskaidras izcelsmes, klepus var izpausties dažādi – gan kā krekšķis, gan kā mitrs klepus ar krēpām u.c.

Klepus iedalījums pēc stipruma un tembra. Papildus medicīniskajam klepus dalījumam, pastāv arī klepus veidu iedalījums pēc stipruma un tembra, kas savukārt atkarīgs no slimības rakstura. Sauss klepus parasti rodas to slimību gadījumā, kad pietūkst gļotādas, piemēram, bronhītu, pleirītu un akūtās pneimonijas sākuma stadijā. Rejošs klepus visbiežāk raksturīgs balsenes iekaisumiem. Savukārt skanīgs klepus veidojas strutojošu plaušu procesu rezultātā.

   Vai klepum var būt komplikācijas?

Izrādās, ka klepum ir iespējamas daudzas un dažādas komplikācijas, no kurām izvairīties var savlaicīgi meklējot ārsta palīdzību un neatstājot klepu bez uzraudzības. Protams, par komplikācijām var runāt, galvenokārt, ilgstoša hroniskā klepus gadījumā. Visbiežākās problēmas, kas parādās ilgstoši neārstēta hroniskā klepus gadījumā ir pastiprināts nogurums, muskuļu sāpes un nereti arī bezmiegs. Tas skaidrojams ar to, ka hroniska klepus gadījumā mūsu organisms patiesībā dzīvo nepārtrauktā trauksmes un stresa stāvoklī – klepus lēkmju brīžos no organisma tiek prasīti lieli spēki, kas, protams, tukšo tā rezerves. Vēl kāda ne visai patīkama hroniska klepus komplikācija, kas medicīniskajos pētījumos tiek manīta 45% pacientu – balss aizsmakums, ko ļoti bieži varam vērot kaislīgo un ilgstošo smēķētāju vidū. Savukārt kā vienu no nepatīkamākajām hroniska klepus komplikācijām var minēt tādu delikātu problēmu kā urīna nesaturēšana. Tā visbiežāk rodas tieši sievietēm. Urīna nesaturēšana notiek strauji pieaugot spiedienam krūškurvī un vēdera dobumā, klepus grūdiena – izelpas laikā. Lai kādas arī nebūtu hroniskā klepus radītās komplikācijas, skaidrs ir viens – lai no tām izvairītos, jāsāk ar paša klepus ārstēšanu!

   Kā ārstēt klepu?

Klepus ārstēšanā piedāvāto tautas un medicīnas līdzekļu klāsts ir tik plašs, ka apjukt tajā ir pavisam viegli. Ar ko sākt, ja jāārstē klepus? Lasi tālāk un uzzini!

 

 

   Fitopreparāti – tējas, novārījumi un uzlējumi

Klepum visbiežāk derēs visi tie tautas līdzekļi, kurus iesaka pie visdažādākajām saaukstēšanās slimībām. Šo fitopreparātu terapeitiskā iedarbība raksturojama kā vispārējā pretiekaisuma iedarbība, kā arī klepu nomierinoša, elpošanu atvieglojoša, atkrēpošanu veicinoša, ķermeņa temperatūru mazinoša, tiem piemīt arī sviedrējošs efekts. Fitopreparātus ieteicams lietot akūtas saslimšanas sākuma stadijā un atveseļošanās periodā kā patstāvīgus līdzekļus vai hroniskas slimības gadījumā kā papildus līdzekļus pamatārstēšanas kursa starplaikos. Akūtas saslimšanas gadījumā un hroniskas slimības saasināšanās laikā fitopreparāti tiek lietoti kā papildus līdzekļi, tos ieteicams kombinēt ar ārsta ieteiktajiem līdzekļiem.

Viens no populārākajiem fitopreparātu veidiem, kas var palīdzēt klepus ārstēšanā, ir dažādu ārstniecības augu tēju lietošana. Vislabāk šīs tējas ir vai nu ievākt pašiem, vai arī iegādāties aptiekās. Tējām piemīt vairākas labas īpašības – tās ne vien palīdz pret klepu, bet arī sasilda visu organismu kopumā! Vislabākās zāļu tējas, kuras ieteicamas tieši saaukstēšanās un klepus gadījumā ir šādas:

  • Islandes ķērpis – lieto kā vispārēju spēcinošu līdzekli. Islandes ķērpis ir viens no tiem dabas līdzekļiem, kam piemīt imūnsistēmu stimulējošas īpašības, turklāt tas ir pazīstams ar savu spēju palīdzēt aizsmakuma, klepus, dažādu augšējo elpceļu iekaisumu gadījumā.
  • Eikalipts – noder vispārējai imunitātes stiprināšanai, saaukstēšanās gadījumos un pret klepu.
  • Meža avene – šai tējai ir patīkama garša. Tā satur cukurus, organiskās skābes (pārsvarā citronskābi un ābolskābi), arī C un B grupas vitamīnus, karotīnu, ēterisko eļļu. Meža aveņu tēja ir ļoti noderīga arī saaukstēšanās slimību un gripas gadījumā.
  • Dzērveņu tēja – dzērveņu tējai ir patīkama garša, tā satur C, B grupas vitamīnus un dažādus mikroelementus, kas lieti noder arī saaukstēšanās gadījumā pret klepu un iesnām, galvas sāpēm un drudzi. Šī tēja ir arī universāls vitamīnu komplekss, kas spēcina imunitāti.
  • Liepziedi – smaržīgie liepziedi palīdz praktiski visos slimību gadījumos. Tie mazina karstumu, izvada no organisma kaitīgās vielas, palīdz cīnīties ar baktēriju radītajām indēm. Liepziedu tēja ir teicams sviedrējošs un urīndzenošs līdzeklis, tādēļ īpaši iedarbīga un ieteicama pret visām saaukstēšanās slimībām, arī gripu un, protams, klepu.
  • Gaiļbiksīte – garda, veselīga un universāla tēja dažādu saaukstēšanās slimību gadījumā, arī pret klepu.
  • Lielā ceļteka – ļoti ieteicama tēja pret ilgstošu klepu, saaukstēšanos, kakla sāpēm un vispārējās imunitātes stiprināšanai.

Novārījumi un uzlējumi ir vēl viens veids, kā izmantot dabas veltes savas veselības labā. Jāteic gan, ka novārījumi un uzlējumi ir stiprāki un koncentrētāki kā zāļu tējas, tādēļ tās jālieto sekojot norādījumiem. Novārījumu un uzlējumu veidu, kas ieteicami pret klepu, ir daudz un dažādi, bet populārākie un visvieglāk pagatavojamie ir šādi:

  • Meža avene (tās lapas un zari). Uzlējums: ēdamkarote drogas un glāze verdoša ūdens; ļauj ievilkties 2-3 stundas, tad izkāš. Lieto siltu pa 1/2 glāzei 3-4 reizes dienā pirms ēšanas. Palīdzēs pret klepu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumiem, var izmantot arī kā sviedrējošu līdzekli. Ārīgi var lietot kakla skalošanai un dažādu iekaisumu ārstēšanai.
  • Lielā ceļteka (lapas). Uzlējums: ēdamkarote drogas un glāze verdoša ūdens; ļauj ievilkties 2 stundas, nokāš. Lieto pa vienai ēdamkarotei četras reizes dienā 20-30 minūtes pirms ēšanas vai klepus lēkmju laikā. Bērniem var pagatavot sīrupu – 3 ēdamkarotes svaigi sasmalcinātu lapu samaisa ar 3 ēdamkarotēm medus vai cukura, ļauj ievilkties 4 stundas, siltu izkāš. Sīrupu lieto pa vienai tējkarotei 4 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.
  • Japānas cidonija (ziedi). Uzlējums: ēdamkarote drogas, 1 litrs verdoša ūdens; ļauj ievilkties 30 minūtes, nokāš. Lieto pa 1/2 glāzei pret sausu un mokošu klepu.
  • Gaiļbiksīte (laksti un saknes). Uzlējums: ēdamkarote drogas un glāze verdoša ūdens; ļauj ievilkties 10-20 minūtes, tad nokāš. Lieto pa vienai ēdamkarotei 4-5 reizes dienā pirms ēšanas – pret klepu.
  • Smaržīgā kumelīte (ziedi). Uzlējums: ēdamkarote drogu un glāze verdoša ūdens; ļauj ievilkties 8-10 stundas, tad nokāš. Lieto siltu pa 1/4 glāzei 5-6 reizes dienā pret klepu.
  • Ārstniecības melisa (lapas, jaunie dzinumi). Uzlējums: ēdamkarote drogas un glāze verdoša ūdens; ļauj ievilkties 10-20 minūtes, nokāš. Lieto pa 1/2 glāzei 4 reizes dienā – pret klepu un kā nomierinošu līdzekli.
  • Upene (augļi un lapas). Uzlējums: 1 ēdamkarote svaigu ogu, 2 ēdamkarote drogas un glāze verdoša ūdens; ļauj ievilkties 1-2 stundas, nokāš. Lieto pa 1/2 glāzei 3-4 reizes dienā pret klepu.
  • Purva vaivariņš (laksti). Uzlējums: tējkarote drogas, divas glāzes novārīta auksta ūdens; ļauj ievilkties 8 stundas, nokāš. Lieto pa 1/2 glāzei 4 reizes dienā – pret klepu un bronhītu.

   Inhalācijas

Inhalācija – tas ir ārstniecisks process, kad ar ūdens un to tvaiku palīdzību, caur ādas porām un degunu tiek uzņemtas ārstnieciskās vielas. Gan klepus, gan visu saaukstēšanās slimību gadījumā inhalācijas ir vēl viens veids, kas palīdzēs labāk justies un ātrāk atveseļoties.

Inhalācijas var iedalīt divos veidos – ir siltās un aukstās inhalācijas. Siltās inhalācijas ir populārākais un visbiežāk pielietotais šīs ārstniecības metodes veids – tiek elpoti tvaiki, kas radušies no uzkarsēta ūdens un papildināti ar ārstniecības augiem vai ēteriskajām eļļām. Siltās inhalācijas, protams, ir iedarbīgākās, kā aukstās. Aukstās inhalācijas darbojas līdzīgi kā siltās, jo tiek ieelpots aromāts, taču tas nerodas no karsta ūdens tvaikiem, bet gan, piemēram, ar attiecīgo vielu piesūcinātas salvetes, vates tampona u.c.

Klepus un saaukstēšanās gadījumā inhalācijas atvieglos elpošanu, palīdzēs cīnīties ar aizsmakumu, īpaši labi iedarbosies tieši rejoša klepus gadījumā. Noteikti jāņem vērā, ka vienmēr pirms inhalāciju veikšanas ir jāpārbauda ūdens tvaiku karstums, jo to nedarot palielinās iespēja applaucēties! Maziem bērniem noteikti nedrīkst taisīt tik karstas inhalācijas kā pieaugušajiem. Turklāt jāatceras, ka ne visiem cilvēkiem, sevišķi bērniem, derēs inhalācijas, kas veidotas uz ēteriskās eļļas bāzes, jo tās ir ļoti koncentrētas un var visai viegli izsaukt alerģiju, ja cilvēks šajā ziņā ir jūtīgs.

Labākās inhalācijas saaukstēšanās un klepus gadījumā ir – kumelīšu tējas un sodas inhalācija, timiāna, dižegles, eikalipta, kadiķa un lavandas ēterisko eļļu inhalācijas. Starp citu, noteikti var izmēģināt ar vecmāmiņu recepti – nokāstu vārītu kartupeļu tvaika inhalāciju!

   Pretklepus sīrupi – dabiskie un ķīmiskie

Pretklepus sīrups šķiet ir pirmais vārdu salikums, kas daudziem no mums nāk prātā, ja dzirdam runas par klepu. Un tā arī ir – nereti sīrups ir pirmais ārstniecības līdzeklis, ko arī ārsti iesaka klepus gadījumā. Visi pretklepus sīrupi pamatā iedalās trijās lielās grupās – dabiskajos, ko varam izveidot paši, dabiskajos, ko varam nopirkt aptiekā, bet kuri arī ražoti no ārstniecības augiem un ķīmiskajos jeb sintētiskajos klepus sīrupos.

Dabiskie pretklepus sīrupi. Šie nu ir tie ārstniecības līdzekļi, kurus varam uzmeistarot paši mājas apstākļos. Protams, tie nav un nevar būt tik efektīvi, kā aptiekās nopērkamie, taču reizēm tie tīri labi palīdz un sintētiskāka iejaukšanās nemaz nav nepieciešama. Lūk, dažās no populārākajā tautas metodēm pretklepus sīrupa pagatavošanai:

  • Svaigs sīpols un medus – sasmalcina svaigu sīpolu, sajauc ar vienu tējkaroti medus, kolīdz sāk suloties, lieto iekšķīgi pret klepu.
  • Vārīts sīpols un medus – divus smalki sagrieztus sīpolus vāra 100 gramos ūdens, līdz tie kļūst mīksti. Sajauc ar 150 gramiem medus. Lieto ik pēc 2-3 stundām – pieaugušie pa ēdamkarotei, bērni pa tējkarotei. Šis pretklepus līdzeklis nav tik sīvs, kā pirmajā variantā aprakstītais.
  • Medus un olīveļļa – sajauc medu ar olīveļļu attiecībās 1:1 un lieto iekšķīgi pa vienai tējkarotei vairākas reizes dienā.
  • Rutka sula un cukurs vai medus – rutka sulu sajauc attiecībās 1:1 ar cukuru vai medu (pēc izvēles) un lieto pret klepu vairākas reizes dienā.
  • Rutka sula un cukurs bērniem – rutku sagriež gabaliņos, pārkaisa ar cukuru un cep cepeškrāsnī aptuveni divas stundas. Radušais šķidrums lietojams bērniem pa 2 tējkarotēm 3-4 reizes dienā pirms ēšanas un vakarā pirms gulētiešanas.
  • Alveja un medus – 100 gramus sīki sagrieztas alvejas sajauc ar 300 gramiem medus, aplej ar puslitru ūdens un karsē. Kad sasniegta vārīšanās temperatūra, trauku tur uz lēnas uguns vēl 2 stundas. Pēc tam atdzesē un rūpīgi samaisa un uzglabā vēsumā. Lieto pa ēdamkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Dabiskie, aptiekās nopērkamie pretklepus sīrupi. Šie ir pretklepus sīrupi, kas ražoti rūpnieciski un ir iegādājami aptiekās, taču to sastāvā ir lielākoties dabīgas izejvielas. Populārākie ārstniecības augi, kas ietilpst šāda veida sīrupos ir alveja, ceļmallapa, priežu pumpuri, mārsils, efeja un citi. Atšķirībā no sintētiskajiem pretklepus sīrupiem, šie iedarbojas salīdzinoši maigāk un efekts tiek sasniegts ilgākā laika posmā.

Sintētiskie, aptiekās nopērkamie pretklepus sīrupi. Šī ir trešā pretklepus sīrupu grupa, kas tiek raksturota kā visefektīvākā un ātrāko rezultātu sniedzošā. Ķīmiskās vielas, kas ir šo pretklepus sīrupu sastāvā iedarbojas daudz aktīvāk un spēj palīdzēt tajos gadījumos, kad ar dabīgajiem pretklepus sīrupiem vēlamo rezultātu ir grūtāk panākt. Visus pretklepus sīrupus pēc to iedarbības var aptuveni iedalīt divās grupās – pirmie ir tie, kuri palīdz sausam klepum, un otri – mitram klepum. Sausam klepum nepieciešams līdzeklis, kas nomāc klepošanas refleksu, savukārt mitram klepum līdzeklis, kas sašķidrina krēpas un veicina atklepošanu. Taču, lai izvēlētos sev vispiemērotāko pretklepus sīrupu, noteikti ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu!

   Pretklepus tabletes, pilieni un šķīdumi iekšķīgai lietošanai

Pretklepus tabletes, pilieni un šķīdumi iekšķīgai lietošanai jau ir tie medikamenti, par kuru lietošanu būtu ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, jo ne vienmēr cilvēks pats ir spējīgs noteikt īsto diagnozi un saprast, kurš no lielā medikamentu piedāvājuma klāsta, būtu tas labākais un iedarbīgākais. Lasi tālāk un uzzini, ar ko tad savā starpā atšķiras šie dažādie pretklepus medikamentu veidi!

Pretklepus tabletes. Tās parasti var iedalīt divās lielās grupās – sūkājamās un norijamās pretklepus tabletes. Pirmā grupa – sūkājamās tabletes – ir ļoti ietiecamas, jo tās ir maigas iedarbības, paredzētas klepus atvieglošanai un kakla gļotādas iekaisuma mazināšanai, parasti gatavotas no ārstniecības augiem, piemēram, tik populārā Islandes ķērpja. Savukārt otrā grupa – norijamās pretklepus tabletes – jau ir samērā nopietni medikamenti, kuru sastāvā ir ķīmiskas vielas. Mitram un produktīvam klepum ir nepieciešams panākt atkrēpošanu, ko palīdz izdarīt tādas aktīvās vielas kā ambroksols un bromheksīns. Savukārt sausa un mokoša klepus gadījumā, kad nepieciešams mazināt klepus lēkmes, palīdz tādas aktīvās vielas kā dekstrometorfāns, gvaifenezīns, okseladīns, butamirāts u.c.

Pretklepus pilieni. To iedarbība ir līdzīga kā tabletēm, taču nedaudz maigāka un arī piemērotāka bērniem. Pilienus ir viegli dozēt un mazajiem slimniekiem ir vieglāk lietot tieši pilienus, nevis tabletes gluži vienkārša iemesla dēļ – tos vieglāk norīt.

Pretklepus šķīdumi iekšķīgai lietošanai. Arī šajā gadījumā ir runa par medikamenta formu – šķīdumi pēc savas būtības ir līdzīgi sīrupiem, bet parasti satur mazāku cukura daudzumu, līdz ar ko ir ieteicamāki tiem cilvēkiem, kuriem nav ieteicami sīrupi dēļ lielā, tajos esošā, cukura daudzuma.

   Ziedes un plāksteri

Vēl kāda papildus ārstēšanas metode, ko vērts ņemt vērā cīnoties ar klepu, ir dažādās, aptiekās pieejamās ziedes un plāksteri, kas paredzēti šim nolūkam. Ne ziedes, ne plāksteri vieni paši nav spējīgi simtprocentīgi cīnīties ar slimību, taču tie noteikti spēj sniegt vērā ņemamu papildus labumu, kuru nevajadzētu ignorēt.

Sildošās krūšu ziedes. Šo ārstniecības līdzekļu galvenā iedarbība ir sildošais jeb tā saucamais termo efekts, kas rodas ziedei saskaroties ar ādu. Šīs ziedes sasilda mūs, veicina asinsriti, nereti spēj palīdzēt arī pret sāpēm. Ir būtiski ņemt vērā, ka ne vienmēr sildošās ziedes ir paredzētas tikai ziešanai uz krūtīm, nereti tieši elpceļu apaukstējuma gadījumā tās ieteicams lietot arī uz muguras un pēdām. Starp citu, sildošās ziedes, kas gatavotas no dabīgām sastāvdaļām (piemēram, propolisa) ir ļoti ieteicamas tieši bērniem. Taču vislabākajam rezultātam vienmēr ir vērts rūpīgi izlasīt uz ziedes iepakojuma atrodamo informāciju un konsultēties ar ārstu vai farmaceitu!

Plāksteri. Šo ārstniecības līdzekļu iedarbība ir stipri līdzīga iepriekš minētajām sildošajām ziedēm. Arī plāksteri parasti darbojas ar sildošo efektu, mazina sāpes, uzlabo asinsriti iekaisušā vietā un tādējādi palīdz cīnīties ar saaukstēšanās slimībām. Populārākais un labāk pazīstamais noteikti ir sinepju plāksteris. Tas spēj labi palīdzēt pret saaukstēšanos un arī klepu, taču to lietojot noteikti ir jāņem vērā daži ieteikumi:

  • Vienmēr jāatceras, ka sildošie (arī sinepju) plāksteri jāliek plaušu rajonā, bet nekādā gadījumā ne sirds rajonā!
  • Lietojot tieši sinepju plāksteri ir jāuzmanās no ādas apdegumiem, kādi var rasties cilvēkiem ar jūtīgu ādu vai bērniem.
  • Vienmēr jāievēro norādītais plāksteru turēšanas ilgums, to nav ieteicams pārsniegt!
  • Ļoti svarīgi ir atcerēties, ka ne sildošie plāksteri, ne arī ziedes nav lietojami situācijās, ja slimniekam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra!
  • Un visbeidzot – gan pirms sildošo plāksteru, gan ziežu izmantošanas, vienmēr ir jānoskaidro, vai slimniekam nav paaugstināta jūtība vai alerģija pret kādu no šo ārstniecības līdzekļu sastāvdaļām, piemēram, to sastāvā nereti ietilpstošajām ēteriskajām eļļām u.c. Ja alerģija parādās lietojot šos līdzekļus, nekavējoties pārtrauciet to lietošanu un konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu!

   Klepus bērniem

Ja ar saaukstēšanās slimībām un klepu ir saslimis bērns, tad ir skaidrs, ka tā ārstēšana, nedaudz, bet tomēr atšķirsies no pieauguša cilvēka ārstēšanas. Pilnīgi droši un bērniem ieteicami ir visi tā saucamie tautas līdzekļi cīņā pret klepu – jau iepriekš aplūkotie fitopreparāti (tējas, novārījumi un uzlējumi), inhalācijas, kā arī klepus sīrupi, kas pagatavoti mājās. Ieteicamas ir arī ziedes un plāksteri, kas sniedz termo efektu, taču tos lietojot jāievēro jau iepriekš aprakstītie ieteikumi – jāvēro vai bērnam nav alerģija uz kādu no šo ārstniecības līdzekļu sastāvā esošo vielu, kā arī jāuzmanās no apdegumiem, kas iespējami jūtīgas ādas gadījumā.

Lai mīkstinātu klepu un veicinātu atklepošanu, var izmantot arī ļoti siltas kāju vanniņas – karstums kairinās pēdu receptorus. Lielāks efekts būs, pievienojot sinepju pulveri vai ārstniecības augu drogas. Pēc pēdu sildīšanas jāuzvelk vilnas zeķes un jāiet gulēt. Slimnieks var doties arī karstā vannā un kārtīgi izsildīties. Ūdenim vēlams pievienot kādas aromātiskās eļļas, piemēram, eikalipta vai priežu, ja vien pret tām nav alerģija.

Par pārējo medikamentu lietošanu noteikti vēlams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, jo ne vienmēr bērniem ir piemēroti un ieteicami tie paši medikamenti, ko izmanto pieaugušo ārstēšanā. Vienīgi ārsts vislabāk izvērtēs, kurš medikaments jūsu bērnam būs visatbilstošākais un nepieciešamākais konkrētajā situācijā!

   Sagatavoja: Krista Bērziņa

Pielāgota meklēšana

Jautājums
Vai Jūs regulāri lietojat zivju eļļu?


Lietoju periodiski
Jūsu atbilde
 

  Galvenā  Ziņas  Jautājums farmaceitam  Reklāmas iespējas  Autortiesības un atbildība  Autori  Kontakti