Nieres un urīnceļu darbības traucējumi
Gremošana un gremošanas traucējumi
Vīriešu veselība
Sirds un asinsvadu slimības
Vitamīni
Organisma attīrīšanās un atjaunošanās
Imunitāte
Acis un acu darbības traucējumi
Nervu darbības traucējumi
Alerģija
Saaukstēšanās
Sieviešu veselība
Kaitīgie ieradumi
Iesnas un deguns
Āda un ādas slimības
Mutes dobuma higiēna
Aktuālie un citi jautājumi
Galvas smadzeņu darbības traucējumi
Sāpes
Klepus
Aknu un žultspūšļa darbības traucējumi
Ausis un ausu darbības traucējumi
Vēnu slimības
Vakcinācija
Bērnu veselība
Ziņas/Ko darīt, ja Tevi piemeklēja depresija?
Reklāma

   Sākušies drūmie laiki, pagāja vasara, tumšas diennakts stundas paliek garākas, atnāca aukstas dienas. Šad tad parādās lietus un daudziem pamazām sāk pazemināties garastāvoklis, pazūd smaids no sejas, samazinās pozitīvais lādiņš un daļa cilvēku pat sāk sūdzēties par depresīvo noskaņojumu, depresijas attīstību un ar to saistītām problēmām. Kas ir depresija, kas tai vairāk ir pakļauti, kas to ietekmē, kā var pasargāties no tās, mēģināsim Jums atbildēt šajā rakstā.

   Depresija – vājš raksturs jeb modernā slimība?

Jā, depresija nav līdzīga tādām slimībām kā saaukstēšanās, locītavu sāpes, paaugstināts asinsspiediens un tomēr depresija ir slimība, kas var nopietni skart cilvēka dzīvi un veselību. Depresija ir stāvoklis, kad cilvēks jūtas bēdīgs, bezcerīgs un nevarīgs. Šis stāvoklis var ilgt īsāku vai garāku laika periodu. Depresija var izpausties gan kā viegla grūtsirdība, gan kļūt tik smaga, ka pilnībā sagrauj cilvēka dzīvi. Depresija ir kā liels mākonis, kas aptumšo visu un atņem dzīvotprieku. Depresijai ir raksturīgs arī tāds stāvoklis, kad pamostoties no rīta, jau ir slikts un negatīvs garastāvoklis. Protams, var runāt, ka depresijai mazāk pakļauti cilvēki ar stipru nervu sistēmu, bet tomēr, ja negatīvie faktori ietekmē ilgā laika periodā, tad tiek lauzta arī stipra nervu sistēma. Cilvēks, kam ir attīstījusies smaga depresija, ļoti bieži un nopietni sāk domāt par pašnāvību.

   Depresijas attīstības iemesli

Depresija var attīstīties jebkuram cilvēkam, bet biežāk tai ir pakļauti cilvēki ar nestabilu nervu sistēmu. Bieži pie šīs grupas pieder cilvēki ar humanitāro zinātņu novirzi. Depresijas attīstību ļoti veicina negatīvie sociālie faktori – dažāda veida konflikti (konfliktsituācijas darbā), iekšējās konfliktsituācijas (nesaskaņa ar sevi, pašrealizācijas trūkums), dažādas sociālas problēmas, kā arī ikdienas stresi ar visām savām sekām.

Pie depresiju veicinošajiem faktoriem var attiecināt arī slikto laiku – drūmais, lietainais un drēgnais laiks, kāds raksturīgs rudenim, aukstums, tumšie vakari un garās naktis, saules deficīts u.c.. Viss tas ļoti iespaido mūsu nervu sistēmu un veicina depresīva noskaņojuma attīstību.

   Kas ir serotonīns?

Lielu lomu depresijas attīstībā spēlē serotonīna jeb „laimes hormona” deficīts. Pierādīts, ka cilvēkiem, kas cieš no depresijas, ir pazemināts serotonīna līmenis nervu šūnās. Serotonīns veic ļoti svarīgas funkcijas organismā, bet nervu sistēmā tas regulē nervu sistēmas līdzsvaru, psihisko stabilitāti, garastāvokli, miegu u.c.. Ja organismā ir serotonīna deficīts, tad cilvēkam pasliktinās garastāvoklis, pieaug pesimistisks un apātisks noskaņojums un kā rezultātā neko negribas darīt. Serotonīns nervu šūnās veidojas no aminoskābes L-triptofāns gaišā dienas laikā un no šejienes ir izskaidrojama tā saucamā sezonāla depresija rudenī un ziemā – pietrūkst saules serotonīna sintēzei, līdz ar to cilvēkam sāk attīstīties depresija.

   Depresijas simptomi

Depresijas simptomu ir ļoti daudz, bet tos visus apvieno viens – sliktais garastāvoklis. Nav grūti pamanīt cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis, it īpaši ja tas ir ilgstoši. Ja tas ir kādu dienu vai divas, tad nekas. Ja sliktais garastāvoklis ir jau ilgāku laika periodu un raksturīgs tas, ka tas jau no rīta ir draņķīgs, tad ir vērts konsultēties ar savu ārstu par šo problēmu.

   Vai griezties pie ārsta?

Ja Jūsu garastāvoklis ir pasliktināts jau ilgāku laiku un Jūs jūtaties ne visai labi, tad noteikti vajadzētu griezties pie ārsta. Ārsts diagnosticēs problēmu, liks Jums veikt depresijas testu, noteiks depresijas pakāpi (mēdz būt 3 pakāpes – vieglā, vidējā un smagā depresija) un nozīmēs atbilstošu terapiju. Protams, terapijas rezultāts ir atkarīgs arī no paša pacienta, jo šeit ir nozīmīgs arī darbs ar sevi.

   Depresija un citi

Depresija nav slimība, kurai ir raksturīgs tikai slikts un draņķīgs noskaņojums, tai pēc kāda laika sāk pievienoties arī citas slimības. Ir pat teiciens – visas slimības ir no nerviem. Cilvēkam var vienkārši pasliktināties pašsajūta, samazinās organisma aizsargspējas, ar laiku var parādīties kādi vielmaiņas traucējumi, seksuālas dzīves problēmas, apetītes traucējumi, svara problēmas, sirds kaites un daudzas citas slimības. Var vieglāk attīstīties jau esošās hroniskās problēmas. Cilvēkiem, kas cīnās ar sāpēm, šī kaite kļūst stiprāka, jo ir savienota ar serotonīna koncentrāciju nervu šūnās. Ja cilvēkam serotonīns ir pazemināts, tad viņš asāk izjūt sāpes. To var izskaidrot šādi – sāpju impulsi, kas ģenerējas nervu sistēmā, netiek daļēji „neitralizēti” ar serotonīna palīdzību, tāpēc arī cilvēks izjūt „visus sāpju impulsus” pat pie mazāka kairinājuma.

 

   Ko darīt?

Noteikti ir jākonsultējas ar ārstu par terapijas iespējām. Depresiju var ārstēt dažādi un tas var ietvert sevī vairākus etapus:

  • Fizio procedūras – relaksējošas masāžas, SPA-procedūras, fiziskā aktivitāte (sporta aktivitātes ļoti labi „izsit” no cilvēka negatīvas emocijas), pastaigas svaigā gaisā
  • Apkārtējās vides nomaiņa – piemēram, aizbraukt kādā ceļojumā, mainīt darbu, ieviest kādas radikālās pārmaiņas savā dzīvē, vairāk kontaktēties ar draugiem un paziņām, iegādāties mājdzīvnieku un rūpēties par viņu u.c.. Tas viss rada ļoti daudz pozitīvo emociju, aiz kā seko arī serotonīna līmeņa paaugstināšanās nervu šūnās
  • Darbs ar sevi – pašmotivācija, psihoterapijas metodes, cīnīties ar savu negatīvo Es, vairāk lasīt grāmatas par cilvēka psiholoģiju (tur diezgan daudz var atrast, gūt atbildes uz daudziem ritoriskiem jautājumiem)
  • Medikamentoza ārstēšana – dažādu līdzekļu lietošana, kas var uzlabot nervu sistēmas darbību un normalizēt garastāvokli

   Mērķis ārstēšanā

Galvenais mērķis ir panākt cilvēka garastāvokļa uzlabošanos, veicināt pozitīvo emociju rašanos. Pozitīvas emocijas nes sevī ļoti lielu "ārstējošu" spēku.

Viens no tādiem bioķīmiskiem mērķiem, kas jāpanāk, ārstējot depresiju, ir serotonīna līmeņa paaugstināšanās nervu šūnās. To var panākt divējādi – veicinot serotonīna sintēzi un samazinot serotonīna sabrukumu.

   Serotonīna sintēze

Runājot par serotonīna sintēzes jautājumu, te jāsaka, ka tieši pozitīvas emocijas veicina serotonīna sintēzi. Katru reizi, kad mēs smaidam un gūstam prieku no kaut kā, organismā ieslēdzas ļoti spēcīga biosintēzes reakciju ķēde, kas noved pie serotonīna līmeņa celšanas nervu šūnās. Klāt var līdzēt arī vienkārša diēta. Lietojot produktus, kas ir bagāti ar aminoskābi L-triptofāns (banāni, plūmes, dateles, melnā šokolāde), var veicināt serotonīna sintēzi. L-triptofāns ir neaizvietojamā aminoskābe, kas ir izejviela serotonīna sintēzei. Tā organismā pati nespēj sintezēties, tāpēc tā ir jāuzņem ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem. Tāpēc arī nosaukums – neaizvietojamā aminoskābe.

Kādus preparātus tad lietot, lai normalizētu un uzlabotu garastāvokli?

   Dabiskie nervu nomierinošie preparāti

No līdzekļiem, ko var lietot depresijas ārstēšanā un garastāvokļa uzlabošanai, var minēt ne tikai klasiskos antidepresantus, bet arī dabiskos nervu nomierinošos preparātus, kas satur nomierinošo augu ekstraktus. Šīs grupas preparāti maigi neitralizē stresa faktoru, neļauj tiem destabilizēt nervu sistēmu, līdz ar to negatīvo faktoru iespaids uz nerviem būs mazāks. Kā saka – nervi varēs izturēt „sitienu”.

   Vitamīni un minerālvielas

Lai nervu sistēma funkcionētu pilnvērtīgi, tai nepieciešami arī vitamīni un minerālvielas, it sevišķi B grupas vitamīni un magnijs. Šīs aktīvās vielas nodrošina nervu sistēmas un nervu šūnu normālo darbību, līdzsvaro nervu šūnu impulsāciju un veicina emocionālo stabilitāti. Nervu izsīkums, aizkaitināmība un „viegls uzliesmojums” liecina par šo vitamīnu trūkumu organismā. Tāpēc būtu vērts lietot arī tos.

   L-triptofāns un asinszāle

Kā mēs jau runājām augstāk, L-triptofāns veicina serotonīna sintēzi. Savukārt asinszāles ekstrakts ir tas augs, kas spēj šo paaugstināto serotonīna līmeni uzturēt ilgāku laiku, jo asinszāles ekstrakts darbojas līdzīgi klasiskiem ķīmiskiem antidepresantiem – palēnina serotonīna sabrukšanu nervu šūnās un šādi uztur tā paaugstināto līmeni. Kombinācijā šīs divas bioloģiski aktīvās vielas papildina viena otras darbību. Lai nebūtu negodīgi un neturētu slepenībā, var teikt, ka Latvijā vienīgais preparāts, kas satur gan L-triptofānu, gan asinszāles ekstraktu, ir tikai viens preparāts – Nervostrong, par kura sastāvu un darbību smalkāk varat palasīt šeit. Aptiekās atsevišķi var nopirkt arī asinszāles ekstraktu (Cesradyston). Vienīgā piebilde pie asinszāles ekstrakta var būt šāda – to nav ieteicams lietot sievietēm, kas lieto orālās kontracepcijas zāles, jo mijiedarbībā ar šīm zālēm, asinszāles ekstrakts var mazināt kontraceptīvo zāļu efektivitāti.

   Antidepresanti

Pēdējo gadu laikā pasaulē aizvien vairāk cilvēki sāk lietot antidepresantus. Visi šīs grupas medikamenti ir recepšu zāles, ko nozīmēt var tikai ārsts. Antidepresanti iedalās vairākās grupās, bet vispopulārākie pēdējā laikā kļuvuši tie antidepresanti, kas nodrošina serotonīna līmeņa uzturēšanu normā nervu šūnās. Pēc iedarbības mehānisma tie neļauj serotonīnam ātri inaktivēties un sabrukt. Šādi antidepresanti uztur serotonīna līmeni normā un cilvēkam sāk pamazām uzlaboties garastāvoklis. Ja augstāk minētie līdzekļi vairāk ir domāti vieglās depresijas ārstēšanai, tad klasiskie antidepresanti ārstē jau no vieglās līdz smagajai depresijai. Antidepresanta izvēle jau ir ārsta rokās.

   Cik ilgi jālieto? Kā ar pierašanu?

Runājot par visu šo līdzekļu lietošanas ilgumu, var teikt tā, ka šie preparāti ir jālieto ilgā laika periodā – vismaz pusgadu un vairāk. Nervu šūnu bioķīmiskie procesi ir ļoti nestabili un nepieciešams ilgu laiku tos koriģēt, lai izveidotu tā saucamo „taciņu”. Izejot klasisko antidepresantu ārstēšanas kursu, nekādā gadījumā nedrīkst pārtraukt antidepresantu lietošanu pēkšņi. Pretējā gadījumā visa ārstēšana būs par velti. Šī preparātu lietošana ir jāpārtrauc pakāpeniski dažu nedēļu garumā. Parasti ārsts arī pasaka, kā to pareizi izdarīt. Pierašana pie šīm zālēm neveidojas.

Runājot par depresiju, varam pateikt vienīgi to – centieties bagātināt savu dzīvi ar labām emocijām, centieties vairāk smieties, vairāk komunicējiet ar draugiem, paziņām, kolēģiem, neļaujiet ieiet Jūsu dzīvē rutīnai un tad pozitīvas emocijas no visa tā ņems virsroku pār jebkuru depresijas izpausmi!

   Sagatavoja Jūsu Zalesinfo

 

Pielāgota meklēšana

Jautājums
Vai Jūs regulāri lietojat zivju eļļu?


Lietoju periodiski
Jūsu atbilde
 

  Galvenā  Ziņas  Jautājums farmaceitam  Reklāmas iespējas  Autortiesības un atbildība  Autori  Kontakti