Nieres un urīnceļu darbības traucējumi
Gremošana un gremošanas traucējumi
Vīriešu veselība
Sirds un asinsvadu slimības
Vitamīni
Organisma attīrīšanās un atjaunošanās
Imunitāte
Acis un acu darbības traucējumi
Nervu darbības traucējumi
Alerģija
Saaukstēšanās
Sieviešu veselība
Kaitīgie ieradumi
Iesnas un deguns
Āda un ādas slimības
Mutes dobuma higiēna
Aktuālie un citi jautājumi
Galvas smadzeņu darbības traucējumi
Sāpes
Klepus
Aknu un žultspūšļa darbības traucējumi
Ausis un ausu darbības traucējumi
Vēnu slimības
Vakcinācija
Bērnu veselība
Ziņas/Sasitumi un sastiepumi
Reklāma

   Gandrīz ikviens no mums savā dzīvē ir kādreiz sastiepis muskuli, sasitis kāju vai roku un zina, cik tas ir nepatīkami. Tas rada sāpes, diskomfortu, iespējams, ierobežo kustības vai pat vispār uz kādu laiku padara cilvēku fiziski neaktīvu. Kā palīdzēt sev un ko darīt, ja ir sanācis neveikli pakustēties un ir iegūta trauma?

Ikdienas dzīvē varam sastapties ar tādām traumām kā muskuļu un saišu sastiepumi un sasitumi. Protams, šīs nelielās traumas nav dramatiskas, bet tomēr rada diskomfortu, sāpes. Tas var notikt ar jebkuru cilvēku, piemēram, ja iznāk paslīdēt, it sevišķi tagadējās ziemas periodā. Muskulis var ieplīst, saite var tikt sastiepta. Noteikti arī šajā gadījumā cilvēks jūt sāpes un diskomfortu.

   Sporta traumas

Profesionāli sportojot vai vienkārši nodarbojoties ar sportu trenažieru zālē, pastāv iespēja arī gūt dažāda veida traumas, biežāk tie ir saišu sastiepumi. Protams, jebkurā gadījumā labāk pacensties pēc iespējas ātrāk tikt pie ārsta, jo uzreiz grūti pateikt, vai tas ir tikai sastiepums vai kas nopietnāks, piemēram, kaula lūzums vai saites plīsums.

   Iesildīšanās

Vienkāršs paņēmiens, kas palīdzēs mazināt muskuļu sastiepuma risku sporta laikā, ir iesildīšanās. Ja iesildīšanās nav bijusi, muskuļus viegli var traumēt, radot sastiepumu, vai pat locītavu izmežģījumu. Kārtīgi iesildoties, muskuļi ir gatavi uzņemt slodzi, neradot traumas.

Šad tad neveikla kustība vai solis var radīt tādu traumu kā sasitums. Sasistā vieta pēc kāda laika var uzpampt, tā noteikti sāpēs un pēc kāda laika parādīsies zilums.

   Ko rekomendē ārsti?

Noteikti ir jāzin vienkārši ieteikumi, ko jebkuras trulas traumas rezultātā derētu atcerēties. Šie ieteikumi palīdzēs izvairīties no lielām sāpēm un negaidītām sekām.

   Dažas rekomendācijas, kas palīdzēs traumas gadījumā:

  • atslogot traumēto roku vai kāju – nodrošināt nekustīgumu, ja nepieciešams, ar imobilizācijas (nekustīguma) palīdzību, lai izvairītos no sāpēm un iespējamas atkārtotas traumēšanas;
  • atvēsināt traumēto vietu – šajā gadījumā varētu palīdzēt ledus, vēsi apliekamie. Aukstums sašaurina asinsvadus, darbojas profilaktiski pret asinsizplūdumiem. Ledu nedrīkst likt tieši uz ādas, tas jāievieto ūdensnecaurlaidīgā maisiņā un pēc tam audumā vai salvetē. Atvēsināšanai ir nozīme pirmajās 24 stundās pēc traumas. Ir noteikti jāiegaumē, ka sastiepumu un sasitumu nevajadzētu sildīt, jo siltums var veicināt iekaisuma izplatīšanos;
  • uzlikt spiedošu pārsēju, lai mazinātu pietūkumu, izmantojot elastīgo saiti. Pārsējs nedrīkst būt pārāk stingrs, lai netraucētu asinsriti. Pietūkums parasti pieaug pirmajās 24 stundās pēc traumas, pēc tam samazinās;
  • turēt piepaceltu traumēto ekstremitāti, vēlams 45o leņķī, lai veicinātu venozo atteci un mazinātu tūskas veidošanos.

No lokāli lietojamiem līdzekļiem pirmajā laikā pēc traumas iesaka tos, kas var novērst tūsku un hematomu rašanos, vēlāk – nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus saturošus lokālos līdzekļus. Piemērotāki ir geli, jo tie vēl papildus dod atvēsinošu efektu.

   Kādas ziedes vai geli var palīdzēt pie sasitumiem un sastiepumiem?

Ziedes un gelus pēc darbības mehānisma var iedalīt trijās grupās:

  • aukstuma ziedes (rada atvēsinošo efektu) – aukstuma efektam ir nozīme tikai pirmajās 24 stundās pēc traumas
  • pietūkumu mazinošas smēres – smērējot tās, mazina pietūkumu, audu saspringumu, uzlabo mikrocirkulāciju un kavē iekaisuma procesus. Pārsvarā šīs smēres savā pamatā satur heparīnu (Dolobene, Lioton 1000, Hepagel)
  • pretsāpju ziedes vai geli – savā pamatā satur nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, kas palīdz mazināt iekaisumu un sāpes. Šo gelu pamatā ir diklofenaks (Diclac gel) vai ketoprofēns (Fastum gel), vai indometacīns, vai arī kāda cita aktīvā viela.

   Reparil® Gel N

Atsevišķi var minēt gelu Reparil® Gel N, kas apvieno sevī divas augšminētās grupas – pretsāpju un pietūkuma mazinošo grupu. Reparil® Gel N satur aktīvo vielu escīnu, kas ir no kastaņiem iegūta bioloģiski aktīvā viela, iekļūstot caur ādu, mazina tūsku, sāpes, audu saspringumu un kavē iekaisuma procesus un dietilamīna salicilātu, kas pastiprina escīna pretiekaisuma darbību un izteikti remdina sāpes. Reparil® Gel N droši ir ieteicams pie izmežģījumiem, sastiepumiem, tendinīta gadījumos (cīpslas maksts iekaisums). Vairāk par Reparil Gel N izlasiet šeit.

Brīdinājums: pie sasitumiem un pietūkuma nav ieteicams izmantot sildošas ziedes. Tās var pastiprināt iekaisuma reakciju sāpošajā vietā un radīt papildus sāpes.

   Pretsāpju tabletes

Gadījumos, ja sāpes ir izteiktas, var lietot pretsāpju zāles vai nesteroīdos pretsāpju līdzekļus pirmajā laikā pēc traumas.

Pielāgota meklēšana

Jautājums
Vai Jūs regulāri lietojat zivju eļļu?


Lietoju periodiski
Jūsu atbilde
 

  Galvenā  Ziņas  Jautājums farmaceitam  Reklāmas iespējas  Autortiesības un atbildība  Autori  Kontakti